OMĪTES PASACIŅAS
15. apr. 2022,
Nav komentāru
OMĪTES PASACIŅAS
Teksts: Ingrīda Bērziņa
Ilustrācijas: Elīna Salaka
Koša un iztēli rosinoša grāmata bērniem, kurā apkopota 21 pasaka, kas papildināta ar ilustrāciju.
Meklē grāmatnīcās JĀNIS ROZE, Latvijas Grāmata, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lv
Izdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022Paldies liels par sadarbību!
SENĀ TORŅA NOSLĒPUMS
15. apr. 2022,
Nav komentāru
SENĀ TORŅA NOSLĒPUMS
Signe Lūsiņa
Aizraujošs stāsts, kas patiks bērniem no 5 līdz 13 gadiem.
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas" 2022
Stāsta galvenie varoņi ir trīs vienpadsmitgadnieki, kuri dzīvo Jelgavā. Pavisam nejauši viņi, rokot sliekas copei, atrod senu lādīti, un ar to arī sākas visi notikumi. Izrādās, ka Hugo, Silvestrs un Alberts ir atraduši to, ko meklē pats Kurzemes hercogs, kurš jau simtiem gadu ir miris. Viens mīklains notikums pēc otra, tie mudina puikas ātrāk atrisināt šo noslēpumu, lai pārtrauktu mistisko notikumu sēriju. Iesaistot noslēpuma atklāšanā arī pieaugušos, mīkla tiek atminēta, vismaz viņiem tā šķiet, un ēnas vairs mākoņus viņu ceļā neaizsegs.
MĪLESTĪBA PASAULĒ STARO
15. apr. 2022,
Nav komentāru
MĪLESTĪBA PASAULĒ STARO
Ieva Trimalniece
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2022
Es izvēlos mīlestībā dzīvot. Izvēlos mīlestību sēt un dalīt kā maizes riecienu saldu. Izvēlos mīlestībā pateikties par katru dzīves mirkli svēto, ko pats Dievs man dod. Baltā. Varbūt cerības krāsa? Varbūt ticības māsa? Varbūt... mīlestība pasaulē tā staro...
Visskaistākā lūgšana ir šī – lai pasauli ieskauj maigā mīlestības elpa! Vēlos to piepildīt!
Paldies par sadarbību!
Tad seko devītā nots...
Un ko mēs tā īsti zinām par šo pasauli? Šķiet, tik maz, ka varētu teikt pat – neko. Vien ceram tajā ieraudzīt pazīstamas sejas no dzīvēm citām, pirms aizlaikiem. Vien ceram savas pēdas ieraudzīt plūstošajās smiltīs...
Pāri laiku tiltiem mana dvēsele pāries, pārskries, pārlidos pāri. Viegli vai ne tā. Šajā brīdī nezinu to. Vien jaušu, kā sudraba lāsēm debesīs dardedze jaunas margas rotāt sāk. No krāsām deviņām, ne vairs septiņām notīm.
Saskares punkti. Pieskārieni. Gaisa viļņošanās. Tik nemanot tas patiesībā notiek. Un var simtiem pierādījumu teoriju izvirzīt un tajā pašā brīdī noraidīt. Cilvēks tāpat ne uzzinās, ne sapratīs. Kad un kāpēc vienā milisekundē cauri acu plakstiņiem gaismas plūsma līdz pat sirds vidum plūda, aizplūda un visu pārpaloja. Līdz apvārsnim.
Pāri augstākajām kalnu gālēm. Līdz Visuma tālākajai zvaigznei. Kā to sauc, kāds ir vārds tai dots? Es nezinu, es tik daudz nezinu par pasauli šo, kuru cilvēki ceļ un vienlaicīgi sagraut vēlas. Ar saviem vārdiem, no kuriem meli pil lielām lāsēm. Ar saviem darbiem, kuri otram akmeni sviež.
Cilvēks ir tik maz saprotama būtne. Svešinieks pats sev, no otra prasot būt baltam. Tik dīvains cilvēks biežāk par biežu ir. Un tik reti īsts, patiess un brīvs. Nē, mans stāsts nav par pasaulēm divām, trim vai daudzām desmitām. Un mans stāsts nav par Tevi vai sevi. Ar vārdiem var samelot un pateikt to, kā nemaz nav. Un nekad nav bijis. Mans stāsts ir par laiku. Par laika griežiem, par to, kā viena niecīga milisekunde pārrada gaismu par tumsu. Un tumsu par gaismu. Viena nav bez otras. Un otra nav bez vienas. Vienmēr kopā. No paša sākuma. Līdz pašām beigām. Tu jautā – kur ir beigas? Es atbildu. Tās meklē katras rītausmas pirmajā Saules starā. Tajā starā, kas iznirst no nekā. Tajā starā, kas ir zelta nots. Tā ir astotā mūzikas nots. Tad seko devītā nots.
Laiks. Tas vienmēr iet savā ritmā, savā solī. Vai cilvēks to jūt? Vai piedzīvo laiku? Vai vienkārši skaita gadus savus un laimes mirkļus tik gaistošos. Ko gan ar tiem darīt, kur likt? Jo kādā brīdī taču būs jāpārtop par Saules rieta staru, par zāles stiebru, par lietus tūci. Kādā brīdī būs, un gadi izkusīs kā nebijuši. Aizvīsies tālos ceļa putekļos. Bija un izbija...
/Ieva Trimalniece/
BURTIŅI KRĀSU UN CIPARU ZEMĒ
15. apr. 2022,
Nav komentāru
BURTIŅI KRĀSU UN CIPARU ZEMĒ
Izglītojoša grāmata bērniem
teksts: DACE CABE
ilustrācijas: MARIKA BEĻĒVIČA
Liels paldies par šo lielisko sadarbību! Mums tas izdevās! 
Izdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022
Meklē grāmatnīcās: Latvijas Grāmata, Jānis Roze, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lv"Māksla mīl nejaušību un nejaušība – mākslu." / Agatons / Tieši tā varu teikt par šīs grāmatas tapšanu. Kādu laiku atpakaļ vienlaicīgi pieteicās divas autores ar vēlmi izdot savu autorgrāmatu – viena vēlējās apkopot savus dzejoļus par krāsām un cipariem grāmatā, otra – ilustrācijas ar alfabētu. Iepazīstoties ar manuskriptiem, uzreiz radās ideja abas autores apvienot vienā grāmatā. Tika piezīmētas ilustrācijas krāsu dzejoļiem un cipariņiem, savukārt Dace sarakstīja dzejolīšus burtiņiem. Lūk, cik skaists rezultāts mums ir sanācis!
DZIRKSTELĪTE
15. apr. 2022,
Nav komentāru
DZIRKSTELĪTE, jauniešu romāns
Apsveicam Jauno rakstnieku konkursa dalībnieci Maiju Bumbieri. 
Meklē grāmatnīcās JĀNIS ROZE, Latvijas Grāmata, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lvIzdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022ANOTĀCIJA
Kad es izaugšu liela, man būs skaista māja, liela un laimīga ģimene, piedzīvojumi, daudz naudas, lieliska karjera un vēl, un vēl, un vēl... Tas ir tas, ko mēs sev apsolām – visu, ko esam iecerējuši. Visa sākums ir gaišs un saules pieliets – peldes upē, zemeņu vēršana uz smilgām, bezgala garas pastaigas ar vectēvu, botāniķi, un ne tikai. Tu esi vislabākā un par tādu esi iemācījusies būt. Skaista, gudra un veiksmīga. Gadiem ejot, satiec arvien jaunus cilvēkus, kur katrs atstāj milzīgu lomu turpmākajā dzīvē un tās izvēlēs. Tu nonāc visneiedomājamākajās situācijās un vietās – sākot ar zaļumballi, nometni, kur iepazīsties ar kādu ļoti tuvu cilvēku – un beidzot ar bāku, kas palīdz visam nostāties īstajās sliedēs.
Te satiekas domas, atmiņas, spontāni brīži, ikdiena, svētlaime, noriets un pati dzīve. Ances dzīve. Ance mīl būt kustībā un visas grāmatas garumā ir nepārtrauktā skrējienā. Tieši tāpēc vectēvs viņu sauc par Dzirkstelīti, jo viņa ir trausla kā zieds, bet strauja kā uguns.
PAREIZĀS IZVĒLES UN CITAS MUĻĶĪBAS
15. apr. 2022,
Nav komentāru
PAREIZĀS IZVĒLES UN CITAS MUĻĶĪBAS
Romāns
Apsveicam Jauno rakstnieku konkursa dalībnieci Meldru Vītolu.
Meklē grāmatnīcās JĀNIS ROZE, Latvijas Grāmata, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lvIzdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022ANOTĀCIJA
Natella Jansone un Aleksandrs Ivanovs. Vīrietis un sieviete. Pretmeti, kā pierasts domāt, bet varbūt vienkārši divas cilvēciskas būtnes, kas katrs dzīvi redz no sava skatu punkta. Katram būs savas nožēlas un savi prieki pieaugot. Bet tas vēlāk. Pagaidām viņi ir puika un meitene. Aleksandrs par sevi nepārliecināts, kurš par varītēm vēlas būt pieņemts. Natella sevī noslēgusies, kura spēj atvērties vien savam labākajam draugam Aleksandram. Viņi ir labākie draugi, bet tas var mainīties, ja Aleksandrs lems par labu draudzībai ar klases foršāko zēnu Danielu. Kāpēc puika nevar draudzēties ar abiem? Tā taču būtu vieglāk vai ne? Tikai gadās tā, ka dzīve dažkārt ir uzstājīga un negrib iet uz kompromisiem. Arī Aleksandram un Natellai liktenis liks izdzīvot katram savus līkločus, kas gan krustojas, gan šķiras, lai jau atkal satiktos un pēcāk atkal šķirtos un jau atkal… Dzīve sastāv no nebeidzamām izvēlēm. Jā, bieži arī muļķīgām nevis pareizām izvēlēm.
Debijas romānu “Pareizās izvēles un citas muļķības” uzrakstīju vienā elpas vilcienā, klausoties savā dvēseles melodijā. Pēc tik daudz gadiem dzīvojot mēģinot iztapt sabiedrības normām, es izdegu un nācās meklēt sevi īsto. Es viņu atradu. Maziņu trīcošu un nedrošu. To, kura mazotnē rakstīja stāstus un mēģināja rakstīt grāmatu, līdz dzīves apstākļu smagums apspieda viņas radošo garu. Bet tagad es atkal esmu. Es dzirdu un jūtu. Dzirdu sevi. Esmu sev. Tomēr gribu būt arī citiem. Vēlos uzrunāt cilvēkus. Runāt par to, par ko cilvēks vēlas noklusēt. Runāt, runāt, runāt. Mans romāns ir veltījums cilvēkam un cilvēcībai. Esmu ielikusi stāstā jautājumus, kuri mani satrauc. Sievietes un vīrieša pieaugšana un seksualitāte, sevis izzināšana un pieņemšana, līdzcilvēka atšķirīga ceļa nenosodīšana un sapratne. Bet galvenokārt vēlējos uzsvērt to svarīgāko, mīlestību un draudzību.
L'ORAGE PENSERA NEGAISS DOMĀS
15. apr. 2022,
Nav komentāru
L'ORAGE PENSERA
[no franču valodas Negaiss domās]
Vineta Ivanovska
Romāns
Izdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022 Meklē grāmatnīcās: Latvijas Grāmata, Jānis Roze, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lvMēs nekad nevaram zināt, kādu dzīvi piespēlēs liktens. Reizēm tas ir nežēlīgs, dodot mīlestību kā apsēstību, kā lāstu.
Silva pametot vecākus Latvijā, dodas līdzi savam vīram Niko uz Angliju, lai dzīvotu pilnvērtīgu ģimenes dzīvi. Taču viss nebūt neiet kā iecerēts – sieviete nevar palikt stāvoklī, kas ir iemesls arī laulības šķiršanai.
Apguvusi restorānu vadību, Silva nomaina dzīvesvietu un uzsāk savu biznesu. Satiek savu liktenīgo vīrieti, kuru iemīl pāri saprāta robežai. Grūtības un pārbaudījumi seko ik uz soļa. Jā, šis stāsts ir bez laimīgām beigām, bet ar piepildījumu sirdī.
Paldies, Vineta, par veiksmīgu sadarbību! Priecājamies, ka ieklausījies un ļāvi grāmatu izlolot kvalitatīvu. Lai daudz lasītāju!
AR SIBĪRIJAS SĀPI SIRDĪ
15. apr. 2022,
Nav komentāru
Anna Žagariņa (Gaide)
AR SIBĪRIJAS SĀPI SIRDĪ
Atmiņu stāsti
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2022
1949. gada 25. martā mūsu ģimeni – vectēvu Pēteri, māti Veru, mazgadīgos bērnus Annu un Māru – izsūtīja uz Sibīriju.
Laikā, kad Latvija kļuva brīva, mūsu mamma bieži ierunājās par to, ka vajadzētu uzrakstīt par visu, ko pārdzīvojām toreiz – 1949. gada 25. marta naktī, un par dzīvi turpmākajos gados, ko pavadījām Sibīrijā, arī Ļeņina un Staļina noziegumiem. Tāda bija mammas lielākā vēlēšanās, tāpēc mēs abas ar Māru nolēmām, ka ir jāvāc materiāli, jāapkopo atmiņas un tas viss jāpieraksta. Tikai žēl, ka mamma to nepiedzīvoja. Tekstu rakstīju es, balstoties arī uz māsas Māras stāstīto. Par laika posmu pēc 1955. gada, kad jau bijām atgriezušās Latvijā, vairāk rakstīju par notikumiem, kas saistīti ar mani un manu ģimeni, bet stāstam cauri vijās arī Māras klātbūtne, jo abas dzīvojām vienā – Padomju Savienības – laikā.
Šīs atmiņas veltītas mūsu bērniem, bērnu bērniem un pārējiem tuvajiem cilvēkiem.
Anna Žagariņa
Grāmata, kas neatstās vienaldzīgu. Kvalitatīvs un pārdomāts teksts, kas caurvīts ar sāpēm un prātam neaptveramiem pārdzīvojumiem. Strādāt pie šī darba bija emocionāli smagi.
Vēl viens ilgi sirdī lolots sapnis ir piepildījies.
PURVA MIGLA
15. apr. 2022,
Nav komentāru
💥 Klajā nākusi jauna grāmata - Romāns - PURVA MIGLA
Apsveicam Jauno rakstnieku konkursa dalībnieci Solvitu Mežoti. 📗
📖Meklē grāmatnīcās JĀNIS ROZE, Latvijas Grāmata, Grāmatnīca "Globuss" un Virja.lv
📚Izdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022
Migla. Tā smalki vijās caur kailām brūkleņu un dzērveņu mētrām, gluži kā liesmu mēles ap žagariem. Pelēkās strēmeles draudzīgi skāva sūnu paugurus, plūda pāri ūdens lāsumiem, kas agrajā vakara krēslā bija gandrīz melni. Tik vijīgas, tik maigas un tik ļoti aukstas. Miglas mutuļi ritinājās apkārt, kūņojās netālu, tādi kā balti sapņu zvēri, nenosakāmām formām, bet tieši ap kājām vijās smalkas miglas lentas. Tās apsējās ap potītēm tik nevainīgi, bet uzreiz raisīja vaļā paniku un trauksmi. Solis tika sperts strauji, kāja sakustējās, izmisīgi cenšoties atbrīvoties no miglas pirkstu tvēriena, bet neguva atbalstu, jo uzreiz iegrima vēl dziļāk. Otra kāja centās palīdzēt miglas slēptajam stāvam atgūt līdzsvaru, kas arī daļēji izdevās, tomēr tas nepalīdzēja izbēgt no purva rāvas. Miglas tvēriens ap kājām kļuva jūtamāks. Drēgnums saldēja aizvien dziļāk, sapina domas, traucēja elpot, vilka dziļāk muklājā...
Vai nakts sapnis var aizvest pie patiesības? Atrisināt kādas pazaudētas dzīves samudžināto pavedienu? Savest kopā likteņa izšķirtus tuviniekus? Sinilgai, negaidīti izlecot no ikdienišķā dzīves ritma, būs lemts to uzzināt. Varbūt. Kas gan lai zina, kurp tas viņu īsti aizvedīs... Bet viņa ir spērusi pirmo soli un devusies ceļā. Uz priekšu vai, iespējams, atpakaļ. Pie sevis. Un turp, no kurienes viņa ir nākusi. Pagātne, reiz noslīkusi purvā, pamazām vien pieprasa tiesības uz dienas gaismu. Tas nebūs tik vienkārši. Varbūt var nomeliorēt purvu, lai to pieradinātu? Varbūt vismaz var mēģināt? Bet vai tāpēc tas atdos savus noslēpumus? Vai var izdzēst bijušo no cilvēku sirdīm? Un vai sapņa vīzijas rādītais ceļš un atminējums atkal neievedīs purvā? Ir tik neparedzami, kurp virzīsies atrisušais pagātnes kamola pavediens.
ES GRIBU NESTEIGTIES
15. apr. 2022,
Nav komentāru
ES GRIBU NESTEIGTIES
Apsveicam autori Gintu Pētersoni ar pirmo autorgrāmatu!
Izdevējs: Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2022. . .
Jūs mani tādu nepazīstat,
jūs mani tādu, nu, nemaz,
bet arī tāda esmu īsta, -
vai pierādījumam tas maz?
Un varbūt jocīga pat ļoti
un brīžiem jukusi varbūt,
bet man patiešām patīk ļoti
šai savādībā būt un būt!
Jūs mani tādu nepazīstat!
Bet galu galā, nu un tad!
Es tāda arī esmu īsta,
visīstākā pat varbūt tad!
CERĪBAS DIVIEM
15. apr. 2022,
Nav komentāru
CERĪBAS DIVIEM
Māra Jakubovska
romāns
Ezerrozes grāmatas, 2022
Romāna sižeta pamatā ir stāsts par ģimenes mājas celtniecību, bet autore, šo procesu aprakstot, pa vienam vien notikumu gaitā ieved daudzus kolorītus tēlus, kuri spilgti atspoguļo dažādus sabiedrības slāņus. Izteiksmīgie dialogi ļauj lasītājam nepārprotami saprast, ka cilvēki lietas redz pilnīgi dažādi, jo atrodas katrs savā skatu punktā, uz dažādām platformām.
Grāmatā ir daudz jautājumu par to, kas patiesībā ir dzīves vērtība. Autore sniedz atbildes uz šiem jautājumiem caur ļoti spēcīgi un kolorīti veidotajiem personāžiem. Ikviens, izlasījis ļoti interesanto, bagātā valodā uzrakstīto Māras Jakubovskas romānu “Cerības diviem”, sastapsies vaigu vaigā ar šodienas realitāti, kuru autore parāda nesaudzīgā kailumā, izgaismojot visus maisos apslēptos īlenus, uz kuriem tik viegli ir uzdurties, zemūdens akmeņus, kuri var sašķaidīt jebkura cerību laivu gabalu gabalos un stikla kalna virsotnes, kurās uzkāpt nav pa spēkam, ja vien neesi zelta zirga īpašnieks.
Aicinām izlasīt izdevniecībā “EZERROZES GRĀMATAS” izdoto jauno Māras Jakubovskas grāmatu, lai uzzinātu, vai Naurim un Justīnei tomēr izdevās uzbūvēt savu māju ar skaisto nosaukumu – “Cerības” vai šis sapnis palika nepiepildīts, kļūdams par mirušo cerību. Lai gan... cerība patiesībā nekad nemirst, tā vienmēr ir dzīva.
Paldies Māra Jakubovska par veiksmīgu sadarbību! Lai daudz lasītāju!
PAGĀTNES SKAVĀS
15. apr. 2022,
Nav komentāru
PAGĀTNES SKAVĀS
Lauma Ozola
romāns
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2022
Apsveicam ar ilgi un pacietīgi loloto grāmatu! Lauma, Tev noteikti jāturpina rakstīt, neapslāpē savu potenciālu!
PROLOGS
Ūdens šļakas vannā nerimās, un bija sajūta, ka ūdens dzied kādu līdz šim nedzirdētu melodiju, kas, gluži nemanot, ieaijāja Eleonoru. Pēc mirkļa viņa aizvēra vannasistabas durvis un lūkojās savā atspulgā, prātojot, cik daudz šis spogulis ir redzējis un piedzīvojis. Šķiet, ka tā pagāja stunda, un asaras kārtējo reizi žņaudza jaunās sievietes sirdi, toties viņa turpināja skatīties sev acīs, pamanot, kā asaru lāses liek iemirdzēties tās zeltaini brūnajām acīm, kas vienlaikus bija raižu un ciešanu pilnas. Tāpat kā sāpes, kas izmisīgi dzina Eleonoru sūri nepelnītajā peklē. Ik pa laikam viņa skaļi ieelpoja un izelpoja, akli ticot, ka tas palīdz, jo simtiem reižu bija lūgusies, lai skaudrās ciešanas izkūp gaisā kā mirkļi, kas mēdz izdzist, ne acis nepamirkšķinot. Par nelaimi, neviens Eleonoru tā arī nesadzirdēja, vismaz ne sākumā. Eleonora skatījās savās drūmajās acīs un čukstēja, izgaršojot katru burtu:
– Esmu pazudusi. Gadiem ilgi esmu pazaudējusi pati sevi, un šīs sāpes ir spēcīgākās, kādas jelkad ir piedzīvotas, un tagad esmu nonākusi savas dzīves zemākajā posmā – strupceļā. Maldījos takās malu malās, taču neradu sirdsmieru, ko solīju reiz dot pati sev un ko dzīve solīja man uzdāvāt. Maldījos kalnu grēdās un mežu brikšņos, bet nespēju rast sevī spēku piecelties, jo šķita, ka krist ir vieglāk. Sāpes nerimās. Tās smacēja mani nost. Pat katras izdzīvotās dienas sekundes divpadsmitdaļa, aizmirstot izprātot, vai tāda maz eksistē, mani nepārtraukti šaustīja. Arī laiks, kurš šonakt joņoja tik uz priekšu vien, mani diemžēl nespēja lolot. Turklāt jau pēc brīža manas acis – tās, kas no jauna ciešanās ieskautas, manīja ko pretēju tumsai, kura nemitīgi savā uzvaras dejā man aiz loga rūts miedza ar aci. Tā bija gaisma, ko grūti vārdos aprakstīt un ievīt, un negaidot es kaut ko sapratu.
Manas asaras uz sitiena pārstāja joņot, un sirdī iestājās līdz šim nepiedzīvots miers, kurš mokoši garos gadus bija spēlējis ar mani paslēpes. Bija pienācis laiks. Mans ilgi kārotais pārmaiņu laiks, un es īsti nespēju to aptvert. Pašai par pārsteigumu, es satrūkos no savas prieka samīļotās emocijas, kas plaši lūkojās man pretī. Šis smaids bija laimes putekļu skarts, kas brīvības šķautnēs atbalsojās. Uz īsu laika sprīdi nesapratu, kas notiek ar mani. Brīdī, kad attapos, apsolīju sev, ka vairs nedzīvošu pagātnes jumā, kas bija paspējis nozagt man spēkus un mūždien ieveda baiļu takās. Es ar visu savu spītu, kas dedzīgi kvēloja liesmās, zvērēju pārstāt dzīvot vakardienā. Solījumi, kas man radīja vēl neaptvertu spēku, paši pār manām lūpām steidzās tapt īsti. Iegūtās rētas, kas līdz šim nav sadzijušas, es izdzēsīšu, lai ko tas man prasītu. Pagātnei, kas dienu no dienas klupa man virsū, – tai es vairs nestāšos ceļā. Un ierasti sūrajā un pazīstamajā maldu peklē nemūžam vairs neatgriezīšos. Turpmāk nevienas pašas asaras, kas tūkstošiem reižu ir spējušas manu sirdi žņaugt. Tāpat kā ciešanas, kas to vien darīja, kā lika manam sirds ritmam aulēkšiem lēkt no tilta lejā. Jau rītdien es nebūšu tā, kas biju vēl vakar un tik tikko. Es būšu cita. Patiesi cita.
Ir pienācis laiks aizbēgt no sāpēm. Ir pienācis laiks sākt jaunu dzīvi, kuras šķautnes vilina un neziņa tirda. Apzinos, ka tā tas nemēdz notikt ar kuru katru, un, ja kādam es izstāstītu, kas nupat ar mani atgadījās, neviens man nenoticētu. Tikko es piedzimu no jauna, un apstājās laiks. Turklāt tikai ūdens šļakas vannā pēc maza laika sprīža mani spēja ielikt realitātes grožos. Lai tik tagad kāds pamēģina mani apturēt!
Eleonora ielūkojās savā atspulgā un teica, cik skaļi vien spēja:
– Tu būsi laimīga, Eleonora! Tu atkal būsi laimīga! Tavas brūnās acis kvēlos. Tava sirds mirdzēs. Un tā pati sirds drīz vien laimē maldīsies. Tieši tāpat kā pirms dažiem gadiem, kas tagad šodienas ēnā vēl dziest. Jau rīt vakardiena un viss, kas bijis aiz šī spoguļa ēnas, būs vien salts malds, kurš kādu dienu dzēsīs pagātnes putekļus. Un, kas to lai zina, iespējams, ka kādu dienu stāsts kļūs īsts un kinolentē tiks uzņemta pilnmetrāžas filma, kas iegūs pasaules slavu. Toties tagad gan laiks spoguli pārvērst stikla lauskās un šķembās, kas saules staros dejos Argentīnas tango, bet jau pēc pāris stundām tev, Eleonora, būs piezagusies jauna dzīves dvesma, kas gaidāma tikai un vienīgi gaišās krāsu paletēs. Redzēsi! Tā būs!
Eleonoras ausīs dunēja samtaina balss, kas viņai deva vēl neapjaustu spēku un drosmi, un, pats svarīgākais, ticību. Tā bija viņas pašas balss. Pēkšņi apmulsusī sieviete vairs nespēja aptvert, vai tikko izdzīvotais ir īstenība vai sapnis, kas aizmaldījies. Kas atliek? Doties tagad vien pie miera, un tad jau manīs, ko saullēkts nesīs.
– Saldus sapņus, Eleonora!
ES UN MANA DRAUDZENE VEĢETATĪVĀ DISTONIJA
15. apr. 2022,
Nav komentāru
Kristīne Simsone
ES un mana draudzene VEĢETATĪVĀ DISTONIJA
Rokasgrāmata katrai latviešu sievietei.
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2022
fragmenti no grāmatas
. . .
Dzīve. Mana laimīgā dzīve. Jā, laimīga. Šodien laimīga, jo sēžu ātrās palīdzības uzņemšanas priekštelpā un piekususi laimīgi smaidu, jo esmu dzīva. Kā es šeit nokļuvu, atceros pa miglu. Laikam jau pati aizgāju līdz kolēģes kabinetam ar palīgā saucienu. Un tad nu ātri sirēnu auto bija klāt. Pirmo reizi mūžā braucu ar tik lepnu auto, kurš, apdzenot citus, traucās lielā ātrumā, bet es kā karaliene, tikai bez samaņas un saprašanas, lepni gulēju uz kušetes. Skan lepni. Tomēr nekad mūžā vairs tādu lepnību nevēlos. Paldies, Dieviņ, pietiks ar šo vienīgo reizi! Lūdzu.
Jā, esmu laimīga, jo esmu dzīva. Man nav infarkta, man nav insulta. Manas analīzes ir labas. Asinsspiediens 90 uz 60. Zems, būtu jāguļ uz gultas, bet ar tādu staigāju jau trīs desmitus ar asti gadus. Un jūtos labi! Ja nu vienīgi tas varētu izpausties manā gulēšanas patikā, manā vēlmē neko nedarīt, vienkārši paņemt sieviešu žurnālu, kafiju un laiskoties šūpolēs. Citādi esmu sprigana. Ne ātra, bet man mana ātruma pietiek.
. . .
Bet kas tas bija? Kas notika uz ielas? Kas tas par draņķi uznāca? Man, kura visus savus 36 dzīves gadus bija sprigana kā vāvere un vesela kā rutks? Man, kura pārtiek no zaļām lapām un lauku tantiņu tirgus biezpiena? Kura dzer 1,5 litrus ūdens dienā, nepīpē un nedzer.
Nē, nē, par nedzeršanu nu gan sameloju. Tīri labi patīk kāda glāze vai pudele sarkanvīna. Nu, tāds labais, ar garšas buķeti, ko veido manu īpašo draudzeņu sirdsstāsti un smaidi, un smiekli. Tāds labais sarkanvīns, ko var malkot līdz rīta gaismai, un ar katru malku tas kļūst piparotāks, asāks, piesātināts, jo garšas buķetē parādās arvien citi toņi, nianses un stāsti, kas nebeidzas.
Ir arī raudu vīns. Tas ir skābs, sauss, sīvs. Pēc strīda ar vīru. Skābs, sīvs, negaršīgs. Kad tukšums sirdī, bet glāze tad pilna. Skābs, bet dzeru. Sīvs, bet riju. Tas palīdz izraut dvēseli. Palīdz izvemt dvēseli. Izvemt dvēseli un paskatīties, kas tur iekšā. Palīdz ātri un ar sāpēm. Bet ne vienmēr ātri. Es māku arī tā lēnām, ar lielām sāpēm, ar mokām, kas ilgst mēnešiem un gadiem. Ai, kā māku! Un tik žēl par to, jo nemāku kā ķirurgs – paņem šķēres – šņik, un viss! Vesels! Kāpēc man tā nesanāk?
Par pīpēšanu arī samānījos. Tagad mazliet sakautrējos. Dūmus jaunībā vilku kā lauku mājas skurstenis. Īpaši tās brūnās, garās, dāmīgās. Bet, kad nebija 5 naudiņas vienai cigaretei, tajā laikā vietējā kioskā varēja arī pa vienai pīpei nopirkt, tad vilku ārā no aizkrāsnes pusdegušus benčikus, ko mamma labi bija pelnos paslēpusi. Nu gan vairs nepīpoju – pēc bērnu piedzimšanas. No cigaretēm smirdīgie mati mani šķebina.
. . .
Esmu mazohiste, priecājos iepazīties ar jums. Man patīk, ka man sāp. Ja nepatiktu, būtu ķirurgs vai vismaz ķirurga asistente. Bet nē, patīk vilkt kaķi aiz astes. Pagātnes somas nest. Un, galvenais, ne jau tukšas, bet pielieku, piestūķēju tā kārtīgi ar vecām, netīrām lupatām un tad stiepju. Tad apstājos, atjēdzos, ka ir par smagu, nolieku čemodānus un sāku lupatas pa vienai vilkt ārā. Apskatu, cik netīras, cik novazātas, slauku asaras un nevis izmetu, kā tas pienāktos, bet akurāti iekrāmēju tās atpakaļ, aiztaisu koferi un atkal stiepju tālāk.
. . .
Man ir pāri trīsdesmit. Vēl viss priekšā, teiktu zīlnieces un vecas tantiņas. Dzīvei vajadzētu kūsāt no prieka, laimes, pilnības. Bet es savos krietni pāri trīsdesmit gados jūtos kā veca indiāņu sieviete, kura apsegusies ar raibu bārkstainu lakatu, apkrāvusies ar krellēm, rokassprādzēm un pīpi zobos meditē pie ugunskura. Tikai man plecu lakata vietā ir nasta. Dzīves nasta – to laikam tā sauc. Varbūt dzīves pieredze? Kur ir starpība? Vai sāpes un ciešanas ir nasta vai pieredze? Kas pateiks?
Cik īstenībā jocīgs vārds – kūsāt. Kāds sakars ar kūsām? Vienmēr, dzirdot šo vārdu, atceros skolas laiku un literatūras stundu, kur kādā diktātā pirmo reizi nācās dzirdēt šo vārdu. Ai, kas par ķiķināšanu no zēnu puses, meitenes sarka. Bet, pateicoties manai literatūras skolotājai, kura bija skolas labais gariņš un nēsāja zaļus, rupja adījuma pašdarinātus džemperus, kas piešķīra viņai savu piparoto garšu, ir tapušas šīs rindas. Ar latviešu valodas gramatiku un literatūras zvaigžņu darbiem mēs toreiz cēlāmies un gulēt gājām. Bijām apbraukājuši visus Latvijas rakstnieku muzejus un no galvas zinājām skolotājas iemīļoto Veidenbaumu un Čaku. Jā, skolas laiks... Emocionāli sarežģīts jau tajā laikā, liekas – arī tas ielicis kādu artavu manā personības izaugsmē un ne no tās labākās puses.
PŪRA LĀDE
15. apr. 2022,
Nav komentāru
Ilona Mauriņa
PŪRA LĀDE
Dzimtas grāmata
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas" 2022
Tā nu ir sanācis, ka es savā dzimtā esmu bijusi relikviju sargātāja un glabātāja. Visas senās lietas jau laikam tā apzināti pie manis palikušas, lai ienestu manā mājā kādu vārdos nepasakāmu auru.
Katra lieta ir ar savu stāstu, katra lieta ir ar mīlestību gādāta. Te vecais pulkstenis, tam blakus vēl arvien stalti stāv mana opapa dāvātā bufete mammai un papam kāzu dienā, te mammas klavieres ar tik košo uzrakstu “Arnold Fibiger”, kuras mans paps dāvināja mammai, kad viņa mācījās Latvijas Valsts konservatorijā. Pāri taustiņiem pārklāts filca deķītis ar uzrakstu “W. Kiessling Riga”. Gluži tāds pats kā zināmajā filmā “Ziemassvētku jampadracis”.
Te pie sienas savu atmiņu stāsta Ā. Skrides glezna – to papam skolas kolektīvs dāvināja, saņemot medaļu “Skolotājs teicamnieks”. Tik daudz sīku lietu – vesela pūra lāde ar pasta kartītēm, kuras esmu saņēmusi mūža garumā. Starp tām manas omammas rakstīta karte manā pirmajā vārda dienā – maza meitenīte ar rozā lenti matos lūdz Dievu, kartīte tik ļoti skaista un grezna! Latvijas laika pasta kartīšu albums, manas pirmās skolas burtnīcas un vēl tik daudz man pašai svarīgu lietu.
Tie tādi manas pūra lādes dārgumi, kuri ik pa laikam silda manu sirdi...
Paldies par šo sirsnīgo un mīlestības apgaroto sadarbību!
МОЙ МАЛЬДИВСКИЙ ДРУГ
2. feb. 2022,
Nav komentāru
РОБЕРТ ПОЛУЭКТОВ
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2022
Paldies par sadarbību!
Jauna un talantīga zēna autorgrāmata. Grāmata papildināta ar autora ilustrācijām. Reti bagāta valoda, ceļojuma apraksts tik dzīvs, ka lasot radīja sajūtu, - es esmu tur!
Роберт Полуэктов родился 28 сентября 2008 года в г. Елгава. В настоящее время ему почти 13 лет, Роберт живет с родителями в Юрмале и учится в Рижской Анниньмуйжской средней школе, его последний табель – «золотой», т.е. только 9 и 10. Помимо учебы увлекается теннисом, рисованием, IТ-технологиями, музыкой, учится играть на гитаре. После тяжелой автоаварии и долгой реабилитации пробует немного писать. «Мой Мальдивский друг» – его вторая книга. Несмотря на юный возраст благодаря родителям, успел побывать в нескольких десятках стран на пяти континентах, включая Антарктиду. Охотно делится впечатлениями в социальных сетях, где у него много друзей.
SVEIKI, ANGLIJA!
2. feb. 2022,
Nav komentāru
Apsveicam Helēnu Īvi – pirmo Jauno rakstnieku konkursa dalībnieci!
SVEIKI, ANGLIJA!
Helēna Īve
autobiogrāfisks romāns
"Ezerrozes grāmatas", 2022
Šis ir savdabīgs laiks. Ļoti savdabīgs, pilns dažādu īpatnību. It īpaši to izjūt tie, kam šobrīd ir piecdesmit un vairāk. Tā ir paaudze, kas piedzima, uzauga, izmācījās un strādāja vienā iekārtā, tad pēkšņi nokļuva pilnīgi citā, kas tik radikāli atšķīrās no iepriekšējās, ka ikvienam sākums jaunajai dzīvei bija mulsuma pieliets. Apņēmības pilnā “kaut vai pastalās, bet brīvi” sajūta ātri vien sabirza un pārgāja baiļpilnā neziņā, kā īsti tagad dzīvot. Jaunās dzīves prasmes bija skaidras vienīgi nez no kurienes izlīdušajiem miljonāriem, bet pārējā tautas daļa, izgaistot revolucionārās gaisotnes radītajai eiforijai, jutās kā uz skatuves uznākuši aktieri, kas pēkšņi saprot, ka nezina tekstu un nevar šajā izrādē spēlēt. Šī tautas daļa tad nu ķepurojās kā var – dažs mēģināja izdzīvot, izveidodams mazo biznesu, dažam palaimējās dabūt puslīdz stabilu valsts darbu, dažs izmantoja banku dāsnos piedāvājumus “izdevīgam” kredītam. Visi šie kapitālisma pasaulē sen pierastie un izstrādātie dzīves paņēmieni nesenajā padomju republikā, kas nu bija oficiāli neatkarīga Latvijas valsts, bija pa zobam tikai dažiem. Daudzi nolēma izmantot pavisam jaunu iespēju – strādāt citā zemē. Par to ir šī grāmata - Helēnas Īves autobiogrāfiskais romāns “Sveika, Anglija!”.
Šķirot lappusi pēc lappuses, ļoti gribējās zināt, atgriezīsies Helēnas ģimene Latvijā vai paliks Anglijā, kurā tik labi iejutušies un pietiekami daudz arī sasnieguši. Ne katrs piecdesmit gadu vecumā ir gatavs sākt no nulles mācīties angļu valodu, pēc trīsdesmit inteliģentā darbā pavadītiem gadiem strādāt apkopēju (cleaner) brigādē un mazgāt dzīvokļus, kāpņu telpas, birojus un ko tik nē, turklāt darīt to ar prieku, vienlaicīgi kaļot plānus, kā atvērt pašiem savu biznesu, lai dzīve visādi jaukajā zemē kļūtu pilnvērtīgāka. Helēna un Valdis to varēja. Bet kuru no divām mājām tomēr tie izvēlēsies par savu pastāvīgo?
Izlasiet šo raitā valodā uzrakstīto autobiogrāfisko romānu, un jūs uzzināsiet atbildi uz šo jautājumu!
PALDIES PAR SADARBĪBU!
KIBER ES, Viss par kiberpasauli
18. dec. 2021,
Nav komentāru
Autori: Valērijs Dombrovskis, Luīze Berga
Vāka dizains un vizuālais noformējums: Oksana Kosterjova
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācijas speciālisti ir izstrādājuši un izdevuši ekskluzīvu grāmatu “KIBER ES. Viss par kiberpasauli”, kurā lasītājiem būs iespēja iepazīties ar unikālām idejām par tēmām, kuras skar digitālo/ virtuālo vidi un sabiedrību.
Grāmatas autori izvirzīja izaicinājumu izstrādāt pilnīgi jaunu un visaptverošu kiberpasaules koncepciju, lai pilnveidotu esošās zināšanas par digitālo vidi un piedāvātu adaptīvus mehānismus nepieciešamajam atspēriena punktam sabiedrības veiksmīgai integrācijai kiberpasaulē.
Šī grāmata ir pirmais mēģinājums Latvijā dot iespēju lasītājiem pašiem kopā ar autoru izklāstītajām idejām sākt iepazīties ar kiberpsiholoģijas jomu un alternatīvu virtuālās un kiberpasaules redzējumu.
Grāmatas centrā ir cilvēks – tehnoloģiju lietotājs un tā adaptācijas procesi kiberpasaulē. Grāmatas mērķis ir aktualizēt un pētīt psiholoģijas zinātnē Latvijā vismaz 20 gadus ignorētas tēmas kā virtuālā pasaule, tās loma, struktūra un koncepcijas; tēli; sevis digitālā reprezentācija; digitālā un virtuālā identitāte; kiberpersonība; kiberkultūra; kibersabiedrība; digitāla kopiena un lietotāji; digitālas “pēdas”, kiber-procesi, virtuālie procesi; mijiedarbības stratēģijas u.c.
Kā asociācijas locekļi, autori ar grāmatas starpniecību vēlas sniegt ieguldījumu kiberpsiholoģijas zinātnes attīstībā un izglītot sabiedrību, lai palīdzētu cilvēkiem maksimāli produktīvi adaptēties tehnoloģiju laikmetā. Par šīs jomas nozīmīgumu liecina asociācijas digitālā platforma/ kopiena Facebook Kiberprāts, kura uz doto brīdi apvieno jau vairākus simtus kiberpsiholoģijas ideju atbalstītājus.
Grāmatas centrālā ideja ir atklāt, kāpēc kiberpasaule dotajā brīdī konceptuāli jau ir reālās pasaules sastāvdaļa un tās atdalīt nav lietderīgi.
Lai iepazīstinātu un atklātu lasītajiem šīs idejas, grāmata ir sadalīta trīs moduļos, kuri veidos izpratni par kiberpasauli trīs līmeņos:
Pirmais modulis fokusēs lasītājus uz kiberpasaules kā parādības izpratni;
Otrais modulis iepazīstinās ar kibersabiedrību un tās produktiem;
Trešais modulis ļaus lasītājiem analizēt sevi un saprast kas un kāds viņš ir kiberpasaulē.
Katrs modulis izaicinās jūsu iepriekšējo pieredzi un priekšstatus par kiberpasaules piedāvātajām iespējām un to pieņemšanu.
Grāmatas žanrs: zinātniskais un populārzinātniskai
Mērķauditorija: studenti, pētnieki, jebkurš cilvēks, kurš nopietni domā, kā attīstīties strauji mainīgajā, digitālajā laikmetā, un aizdomājas par to, kā sadzīvot ar moderno tehnoloģiju izaicinājumiem un kā vairot sabiedrības labklājību.
Informācijas meklēšana:
Evija Jansone, Linda Jaunžeikare, Valērijs Dombrovskis,
Luīze Berga, Oksana Kosterjova, Veronika Lipska.
Teksta korektore: Iveta Reinsone
Makets: Agnese Piļāne
Rīga: Latvijas Kiberpsiholoģijas asociācija, 2021. – 144. lpp.
Grāmata izdota ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Zinātniskās padomes 2021. gada 11. jūnija lēmumu Nr. 2, protokols Nr. 21/10-1/2.
Grāmata ir recenzēta.
Grāmatas zinātniskais recenzents:
Dr. psych., Dr. paed., Mg. math. Mārtiņš Veide, RISEBA docents
ES IZVĒLOS BŪT LAIMĪGA
18. dec. 2021,
Nav komentāru
Tik-tak, tik-tok! Laiks un trendi mainās – te mēs skrienam līdzi darbu gūzmai, kas līdzinās žurku sacensībām, te vienā brīdī pasaule tiek apstādināta sliežu ceļa vidū, kad vagoni vien nodreb un spalgi nočīkst bremzes. Nemainīgs visā visumā paliek tikai tas, kas ir mūsu būtības kodolā. Cik gan daudz spēka mums ir pacelties pāri gan ārējiem apstākļiem, kas mūs kavē, gan iekšējam nemieram, atrast savu enerģijas un iedvesmas avotu, kā arī ņemt vadības grožus savās rokās.
Tavās rokās, kurās ir šis plānotājs un visa gudrība, kā to izmantot, ir arī atslēga, kā pašai vadīt savu ikdienu tā, lai Tu būtu vesela. Veselība ir visaptverošu ikdienas aktivitāšu plāns, kas noved pie prāta un sirdsdarbības harmonijas, kā arī aktivitātēm un uztura, kas Tavu imūnsistēmu balsta, nevis noārda.
Plānotājs ir ērts un kompakts, bet saturs ir nepārspējama piedāvājuma kombinācija, ko varētu nosaukt arī par sporta, ikdienas un uztura plānošanas rokasgrāmatu. Tev nevajag trīs dažādus plānotājus, jo te ir vieta gan Taviem treniņu, uztura un iepirkumu plāniem, gan ikdienas pārdomām un piedzīvojumiem.
DZĪVE AR GARŠU
18. dec. 2021,
Nav komentāru
Bfit Baiba Svjatska
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
Saki uz neredzēšanos striktajām diētām! Laiks sevī modināt dusošo, priekpilno un sievišķīgo sievieti – dievieti.
Šī grāmata ir par garšu – dzīves garšu. Grāmatā atradīsi arī QR kodu. Noskenē to savā viedtālrunī (ar kameras palīdzību vai izmantojot aplikāciju, kas paredzēta QR koda nolasīšanai) un Tu tiksi pie digitālas programmas – gardām receptēm, videotreniņiem un treneres atbalsta! Šis veselīgā dzīvesveida ceļvedis Tev palīdzēs veidot apzinātas rīcības, kļūt pašpārliecinātākai un izbaudīt visu, ko dari, katrreiz jūtoties labi savā ķermenī. Tu iegūsi gan tādu augumu, kādu vēlies, gan pārliecību par sevi.
Pārmaiņas, ko Tev dos šī grāmata, paliks uz visiem laikiem un mainīs Tavu attieksmi pret dzīvi, ēšanu, sevi un savu ķermeni.
GAN JAU RĪTS MŪS ATRADĪS
29. nov. 2021,
1 komentārs
Atis Priedītis
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
Okupācijas laikā aizliegtā un vajātā komponista un dzejnieka Ata Priedīša grāmatā «Gan jau rīts mūs atradīs» publicētas atmiņas, pārdomas un dzejoļi. Tas ir mēģinājums sāpīgus notikumus pasniegt ar humoru.
Ceļš no lauku zēna, kuram mūzika bērnībā šķita nevajadzīga un uzspiesta nodarbošanās, līdz cilvēkam, kurš 20 gadu vecumā apzināti sāk rakstīt dziesmas un dzejoļus.
Nepakļaušanās nelietīgumam un dumpīgums, par kuru samaksāta dārga cena, bet kurš ļāva palikt tādam, kāds esi. Lielākais visu notikumu ieguvums – sakomponētās dziesmas un no sirds dzīlēm izlauzušies dzejoļi.