...raksti smiltīs... Romāns Čaupals

19. aug. 2020, Nav komentāru

..raksti smiltīs... Romāns Čaupals

Dzejas izlase
Cietie vāki, 182 lpp
Romāns Čaupals, teksts
Iveta Reinsone, teksta korekcija
Agnese Piļāne, redaktore un salikums
Agnese Piļāne, vāka dizaina izstrāde
ISBN 978-9934-587-88-7
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
www.ezerrozesgramatas.lv
Mūžīga vērtība
Mans jaunais draugs,
Reiz arī Tavi bērni augs,
Par viņu neveiksmēm
Sirds sāpēs sažņaugsies,
Par panākumiem priekā
Līksmi krūtīs sitīsies.
Nav svarīgi,
Kas pieaugot tie kļūs,
Pats galvenais,
Tie mūžam Tavi būs.
/R. Čaupals/

SIRDSSVEČU KAMBARMELODIJA ar humora pieskaņu. Harijs Krūze

17. aug. 2020, Nav komentāru

SIRDSSVEČU KAMBARMELODIJA

ar humora pieskaņu
Harijs Krūze
Dzejas izlase
Cietie vāki, 120 lpp
© Teksts, Harijs Krūze
© Salikums, Agnese Piļāne
ISBN 978-9934-587-87-0
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»

SIRDSSVEČU KAMBARMELODIJA

Klavierēm pārtrūka stīga,
Pa galvu trāpīja man.
Nu vienādi skumīgas dziesmas
Vien sirdssveču kambaros skan.
Arī riteņi lūza
Vecajam flīģelim nost.
Parketu saskrāpēja
Sirdssveču gaiteņos.
Vāks melnais vidējo pirkstu
Salauza, aizkrītot ciet.
Ar ko nu pamāšu tautai,
Ja iesāks tā nevietā smiet?
Bez riteņiem, vāka un stīgām,
Bez tehniskās apskates
Starp mirušiem putniem guļ steinvejs…
Uz kā nu spēlēšu es?
Klavierēm pārtrūka stīga,
Pa galvu trāpīja man,
Vienādi skumīgas dziesmas
Sirdssveču kambaros skan.

/Harijs Krūze/

NEPARASTĀ MISIJA. 2. DAĻA. SATIKŠANĀS

17. aug. 2020, Nav komentāru

ANETE FELKERE un ANDRIS MARTS

NEPARASTĀ MISIJA
Zēns, meitene, internets un gadījums
2. daļa
SATIKŠANĀS

Fantastikas žanra romāns
Cietie vāki, 166 lpp
© Teksts Anete Felkere un Andris Marts
© Redaktore Agnese Piļāne
© Teksta korekcija Iveta Reinsone
© Makets, vāka noformējums Agnese Piļāne
ISBN 978-9934-587-85-6
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»

Šī grāmata ir ceturtā grāmata no fantastikas žanra grāmatu sērijas “Neparastā misija”. Jau ir izdotas grāmatas “Kristaps – slepenie protokoli”, “Zēns, meitene, internets un gadījums” un “Kas notika pirms “Reiz bija””.
Grāmatu sērija “Neparastā misija” ir stāsts par Zemes cilvēku kontaktiem ar Kosmiskajām civilizācijām. Pirmais viesis no Kosmosa Kristaps uz Zemes ierodas īsi pirms gadu tūkstošu mijas.
Viņa embrijs tiek radīts uz Gulbja zvaigznāja planētas un implantēts parastā, vienkāršā Zemes sievietē. Kristaps sekmīgi veic savu Zemes dzīves misiju un mūža nogalē kopā ar savu sievu Lindu, izmantojot NLO, tiek nogādāts uz savu patieso dzimteni.
Dzīvojot uz Zemes, Kristaps veic ļoti daudz publikāciju masu medijos un sociālajos portālos, kā arī izdod grāmatas. Tajās tiek pausta arī atziņa, kuru Zemes cilvēkiem piedāvā Kosmiskās civilizācijas, – “Galvenā pamatvērtība uz Zemes ir cilvēka dzīvība”. Cilvēkiem jāatsakās no agresivitātes, nežēlības un citu cilvēku nogalināšanām.
Tikai pēc šīs atziņas pieņemšanas un sākot to īstenot, varētu risināties Zemes cilvēku kontakti ar citām Kosmiskajām civilizācijām. Šie notikumi ir aprakstīti grāmatā “Kristaps – slepenie protokoli”.
Lai novērotu, kā Zemes cilvēki īsteno Kosmisko civilizāciju ieteikumu, uz Zemi tiek nosūtīti divi citi novērotāji – Maikls un Elza. Par viņiem ir stāstīts grāmatā “Zēns, meitene, internets un gadījums”.
Maikls un Elza apprecas, un viņiem piedzimst dvīņi – Sandris un Lelde. Par dvīņu bērnības dienu piedzīvojumiem ir rakstīts grāmatā “Kas notika pirms „Reiz bija””.
Jaunā grāmata “Satikšanās” ir stāsts, kā Sandris un Lelde no maziem bērniem pamazām kļūst par jauniešiem un sekmīgi veic sev uzticēto misiju. Kāda tā ir, jūs uzzināsiet, izlasot šo grāmatu.

EŅĢEĻU ZEME UN PUTNU PILS. Sarmīte Poikāne

17. aug. 2020, Nav komentāru

Cietie vāki, 312 lpp

© Sarmīte Poikāne, teksts
© Agnese Piļāne, redaktore un sastādītāja
© Meldra Gailāne, teksta korekcija
© Alise Žīgure un Agate Žīgure, ilustrācijas
© Agnese Piļāne un Agate Žīgure, vāka noformējums

ISBN 978-9934-587-78-8

Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»

Elza ir zinātkāra trešklasniece, kuru interesē viss apkārt notiekošais. Viņai ir urdošs, pētošs prāts un daudz jautājumu apkārtējiem. Savus iespaidus par pasauli meitene pieraksta slepenā kladē. Tomēr mājinieki reizēm mēdz slāpēt Elzas entuziasmu un kāri izzināt, kušinot viņu – par šo labāk nerunā un neinteresējies…

Un pāri visam ciemam arī klājas klusēšanas rēgs, nedrīkst iztaujāt cilvēkus par pazudušajiem «Kārklu» saimniekiem, Edes lādes noslēpumi ir turami aiz atslēgas uz bēniņiem, neviens nezina, kas ir iestādījis dižskābardi, no kurienes ir ieradusies Didža ģimene… Un kā gan savādāk, ja ir 1968./69. mācību gads?

Skolā gan kūsā ierastais mācību ritms – skolēni ne tikai apgūst jaunas zināšanas, bet arī gatavojas un piedalās dažādos skolas pasākumos, ir aktīvi oktobrēni un pionieri, palīdz rudeņos kolhozā novākt ražu un izdzīvo savu bērnību. Elza aizrautīgi piedalās skolas dzīvē un sapņo savus sapņus. Viņu maz uztrauc tas, ka veikalos, lai kaut ko dabūtu, ir jāstāv garās rindās un «jāķer» pievedumu dienas, vai jābūt «blatam».

Viņas sapnis ir izveidot pašai savu «timuriešu» komandu, lai palīdzētu ciema ļaudīm, tomēr pieaugušie par šo Elzas ideju nav sajūsmā un visu laiku meiteni bremzē, atgādinot, ka grāmatas nav reālā dzīve.

Skolotāji un uzaicinātie ciemiņi labprāt stāsta par baronu laikiem, sīvajām cīņām kara laikā un labāku dzīvi šobrīd, tomēr par pirmskara notikumiem nebilst ne vārda un, ja pat ir ko sākuši stāstīt, uzreiz apklust, manot tuvumā bērnus…

Elza neliekas mierā – viņai ir jāuzzina! Un ne tikai jāuzzina, bet arī jāpastāsta citiem par Nēģemes senākajiem un arī jaunākajiem notikumiem. Vai viņai tas izdodas? Par to lasiet grāmatā!

Meldra Gailāne

DINA. Ziedīte Kalna

7. jūl. 2020, Nav komentāru

Romāns

Cietie vāki, 312 lpp
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2020

ISBN 978-9934-587-67-2

Mākslas akadēmija pabeigta. Mīlestības saulainos toņos pielieta vasara. Te pēkšņi virs galvām lido padomju helikopteri. Tālākais jau notiek it kā pats par sevi. Arī pie Iecavas, sadevušies rokās, tāpat kā visā Baltijā, cilvēki veido dzīvo ķēdi – Baltijas ceļu. Brīvība! To katrs tajā brīdī izjūt savādāk.
Mākslinieks Silvestrs brīvību sajūt iedvesmas meklējumos – gleznot brīvu zemi uz audekla. Mīlestībā. Silvestra mērķis – vectēva māja. Ilgas – savas zemes atgūšana, sapnis – gleznot Latviju.
Tik daudz drosmes, cerību un sapņu! Un jaunība!
Sieviete – iedvesmas seja. Silvestra mīļotā Dina. Vienīgā, gaidītā, ilgotā. Ārkārtīgi skaistā un iekārojamā. Liktenīgā! Varbūt dzīves kaislību pārņemtā, gudrā profesore no Kalifornijas? Vai dzīves vētrās norūdītā grēciniece? Sieviete ar jūras zāļu smaržas acīm, uz mūžu iemīlētā.
Nekas nestāv uz vietas: ne laiks, ne cilvēks. Viss mainās dinamiskā gaisotnē. Paaudzes nomaina viena otru, dzīves bagāžu atdodot nākamajām.

Mīlestība – tā ir mūžīga.

DZĪVES ELPAS PIESKĀRIENS. Elita Ieva Puķe

25. mai. 2020, Nav komentāru

Cietie vāki, 288 lpp

Dzeja

papildināts no interneta

ISBN 978-9934-587-60-3

Iespiesta SIA «Drukātava» tipogrāfijā

Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»

SKATS UZ PAGĀTNI. Nikolajs Nikuļins

27. mar. 2020, Nav komentāru

Cietie vāki, 204 lpp

Novadpētnieks, publicists, pedagogs.
Dzimis Kārsavā. Strādājis par skolotāju Kārsavas vidusskolā un Malnavas Valsts lauksaimniecības tehnikumā.
Vāca un rajona presē publicēja nostāstus par vietvārdu izcelšanos, vēsturiskiem notikumiem apkaimē, ievērojamiem novadniekiem, atmiņas, tēlojumus, aprakstus. Uzrakstījis grāmatas "Kārsava un kārsavieši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados" (Malnavā 1996), "Kārsava. Ielu un māju vēsture" (Rēzekne, 2008) un "Atmiņas par Kārsavu" (Rēzekne, 2011).

NO AUTORA

Kad konkrētā vietā ir jau nodzīvoti 85 gadi, vairs nerodas jautājums: “Vai tev patīk tava mazā Dzimtene?” Esmu jau saaudzis ar ģeogrāfisko nosaukumu “Kārsavas novads”.
Daudzu gadu garumā novadu esmu izbraukājis ar velosipēdu un izstaigājis kājām. Mani interesēja pašas mazākās sādžas, pu-saizmirstās viensētas – tur taču pastāvēja dzīvība, kura bija lemta iznīcībai. Tur dzīvoja cilvēki, kurus apvienoja jēdziens “mana sādža – ciems”. Iesaistoties sarunā, viņi daudz interesanta pastāstīja ne tikai par savu ģimeni, bet dzirdēju arī intriģējošus faktus no vietē-jās vēstures, kā arī senatnīgas teikas, piemirstas vai vispār aizmir-stas dziesmas. No savāktajiem materiāliem radās manas 4 grāma-tas. Priecīgi bija sajust, ka apkārt ir cilvēki, kurus interesē mūsu tautas pagātne.
Es Kārsavu atceros dažādos laika posmos – siltu un mājīgu pirmskara gados, ar ciešanām kara laikā un ar jaunu kārtību pēc-kara periodā. Es ieskatos savā pilsētā un priecājos par visu jauno, pozitīvo.
Īpaši Kārsava ir uzplaukusi pēdējo 10 gadu laikā. Ielas ir kļu-vušas vēl tīrākas, mājas tiek atjaunotas, parkā katru gadu mainās ziedu ekspozīcijas. Šīs izmaiņas ievēro un izceļ vietējie un iebrau-cēji.
Es nekad nesagrozīju pagātnes vai tagadnes faktus, rēķino-ties pēc konkrētā laika ideoloģijas. Es uzskatu, ka dzīve ir skaista savā daudzveidībā, dabiskajā ritējumā un grāmatas rakstītājam to nevajag ne izskaistināt, ne nomelnot.
Šai grāmatai es devu nosaukumu “Skats uz pagātni” ne tikai tāpēc, ka rakstu par jau aizgājušiem cilvēkiem un paaudzēm, bet uzskatu, ka, tikai balstoties uz pagātnes pieredzi, var plānot nākot-ni. Cilvēku paaudzes, kas mūsu zemes pilsētās un ciemos dzīvoja pirms mums, ir pelnījušas ievērību un izpēti. Šādu pārliecību es guvu no stāstniekiem, kuri ar mani dalījās savos vērojumos un pārdzīvojumos dažādos laika griežos.
Grāmatā “Skats uz pagātni” es iekļāvu stāstus no 2015. gadā krievu valodā izdotās grāmatas “Встречи и расставaния” un pa-pildināju to ar vēl nepublicētiem stāstiem. Tā tapa jauna grāmata, kurā ir turpināta izvēlētā tēma un izpildīta lasītāju vēlme izlasīt grāmatu valsts valodā. Ceru, ka latviešu lasītājam būs interesanti mani meklējumi un atklājumi novadpētniecībā.
Gribu sirsnīgi pateikties cilvēkiem, kuri palīdzēja man saga-tavot grāmatu izdošanai: Aijai Paršovai un Anitai Lelei, Antonijai Šarkovskai. Tepat, Kārsavas pusē, dzimušas, skolojušās un arī paš-laik dzīvo Kārsavas novadā.
Tulkošanas darbs no krievu uz latviešu valodu nemaz nebija tik viegls, tomēr, pārveidojot tekstu atbilstoši latviešu valodas sti-listikai, tulkotāji centās saglabāt autora “rokrakstu”.
Par finansiālu atbalstu grāmatas izdošanā atkal esmu patei-cīgs uzņēmējam, manam labam paziņam – kārsavietim Andrim Ivanovam. Šī ir jau trešā grāmata manā radošajā biogrāfijā, kuru palīdz izdot A.Ivanovs. Kad es uzprasīju Andrim, kā es varēšu at-maksāt par tādu pretimnākšanu, izdzirdēju pretjautājumu:
– Vai tad par labiem darbiem obligāti jānorēķinās?

Nikolajs Nikuļins
2020. gadā

BEZGALĪBAS AKA. Veltījums mūsu mātēm

26. mar. 2020, 1 komentārs

BEZGALĪBAS AKA
Veltījums mūsu mātēm
Izdevniecība ''Ezerrozes grāmatas'', 2020

Autoru kolektīvs:
Daiga Akmentiņa
Baltjancis
Uldis Berķis
Lidija Bērze
Aija Celma
Agnese Ezerroze
Edvīns Jansons
Otīlija Kromane
Harijs Krūze
Antoņina Logina
Andris Marts
Inese Puricka
Elita Ieva Puķe
Iveta Reinsone
Agris Rīts
Inta Špillere
Astra Tomsone
Inta Zaļuma

Cietie vāki, 152 lpp

KĀ BEZGALĪGA AKA

Kā bezgalīga aka –
No tās var visu mūžu smelt,
Un tā ir tikai tava,
Un tā ir tikai tev.
Es šo aku esmu paslēpis
Un nevienam nestāstu par to.
Citiem jau pašiem savas,
Citi no manas nevar dzert.
Reizēm atnāku pie tās
Ūdenī raudzīties
Un kā sapnī ar māmiņu
Sarunāties.

A. Marts

MĒS DZĪVNIEKU PASAULĒ. Elita Ieva Puķe

26. mar. 2020, Nav komentāru

MĒS DZĪVNIEKU PASAULĒ. Elita Ieva Puķe

Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2020

Cietie vāki, 100 lpp

Stāsti

© Elita Ieva Puķe, teksts

© Agnese Piļāne, sastādītāja

© Iveta Reinsone, teksta korekcija

Foto: Elita Ieva Puķe

ČIRIKS

Smieklīgi, vai ne? Tāds vārds. Agrāk tā sarunvalodā sauca padomju laika naudu – desmit rubļus. Bet Dina nosauca par Čiriku mazu putniņu – parastu zvir-bulēnu. Patiesībā viņš pats sevi tā nosauca.

Dina tikai atkārtoja viņa teikto. Kad Dina izgāja savā pagalmā, mazais zvirbu-lēns, viņu ieraudzījis, sāka skaļi čivināt:

– Čirik! Čirik! 

Viņš, lapegles zarā sēdēdams, vēroja Dinas kustības, uz kuru pusi viņa gāja. 

Togad ziema bija sniegota, un Dina nesa mazajiem putniņiem maizīti, kas jau bija apkaltusi, putraimus, dažādus graudus. Dinai pie šūpolēm sētā bija pakārta putnu barotava – maza mājiņa ar jumtiņu, lai barība mitrumā neizšķīstu. Tur nāca ēst zvirbulīši un zīlītes, gan arī no meža atlidoja sarkankrūtītis, gan melnais meža strazds. 

Melnais meža strazds bija skaists kā putnu karalis. Staigāja lepns, savu spī-dīgo, melno krūti izgāzis uz priekšu. Viņš vairāk kašājās zem lielās egles, jo tur sniega tikpat kā nebija, meklējot kādu sēkliņu. Ja viņš pamanīja, ka uz zemes kāds zvirbulēns ēda lielāku kumosiņu barības, tūlīt bija klāt un dzina to projām.

– Ir gan negantnieks! Nemaz nav kauna! Lai viņš lido uz savu mežu, ko viņš te, mūsu teritorijā, dara? – mazie putniņi sarunājās.	

Mazie putnēni bija pieraduši cits ar citu dalīties ar barību. Ja viņi atrada to lielākā daudzumā, tad steigšus paziņoja visiem saviem radiniekiem, un tūlīt piesteidzās vesels putnu bariņš. Bet žagatiņas, nu tiešām īstas žagatiņas! 

– Kā viņas pamanījās uzreiz atlidot, kad es atstāju barotavā barību? – brīnījās mājas saimniece Dina.

Žagatas vispirms izdabūja no barotavas lielāku gabalu uz zemes, tad paņēma to knābī un steidzīgi lidoja uz meža pusi. Pretēji sīkputniem, žagatas nebija piera-dušas dalīties ar barību, ja kāda cita pielidoja, tad to dzina projām un pat ieknāba.

– Ir nu gan skopules! – zvirbulīši sarunājās. – Mēs gan esam draudzīgi. Nu izņēmumi jau vienmēr ir, bet kam negadās?

Kad mājas sargs Hektārs, tā sauca vācu aitu suni, bija izmētājis apgrauztos kaulus pa sētu, tad no meža ātri vien atsteidzās kovārņi un vārnas. Ar lielajiem knābjiem tie drupināja kaulu un tika klāt pat pie visām spraudziņām, kur vien bija aizķērusies kāda piciņa no gaļas, ko Hektārs nebija apēdis. Kovārņi bija mazāki augumā un pelēcīgākā krāsā nekā vārnas. Bet vārnas! Tās bija nepārspējamas ar savu diženumu un skaistumu. Viņas pārspēja skaistumā pat meža strazdu. Hektārs bija miermīlīgas dabas suns, bet, kad vārnas un citi lielie putni viņu par daudz ap-bižoja un viņam apnika skatīties uz viņu nekaunību, tad viņš padzina lielos putnus no savas teritorijas. 

– Kas tad te par zelta bedri, ka visi te salido? – Hektārs pie sevis norūca. 

Katru reizi, kad Dina nesa barību, viņa ievēroja, ka viens zvirbulēns visu laiku lidinās viņai pa priekšu uz barotavas pusi un čivina:

– Čirik! Čirik!

It kā viņš Dinu visu laiku būtu gaidījis. Citu reizi, kad Dina izgāja sētā, viņa arī pasauca:

– Čirik!

Putniņš  uzreiz  atsaucās  un  izlidoja  no paslēptuves – tūjas  koka, kurā  viņš 

laikam bija iekārtojis sev siltu ligzdiņu nakšņošanai. Čiriks tā jau bija pieradis pie savas barotājas, ka nemaz nebaidījās no viņas, tikai bija mazliet piesardzīgs. Viņš pat sēdēja uz Dinas pleca un čivināja.

Vienu reizi Dina cepa ārā uz grila gaļu. Hektārs sēdēja un gaidīja kādu ku-mosiņu, un arī Čiriks atlidoja. Nostājās līdzās Hektāram un laikam arī gaidīja kādu kumosiņu. Viņš bija ļoti zinātkārs putnēns.

– Čirik, ko tu te? Vai tu nebaidies nemaz no Hektāra?

Bet viņš tikai čivināja un lidinājās: te uz žoga malas sēdēja, te atkal ābeles zarā, te atkal blakus Hektāram. Hektāram nebija laika skatīties uz Čiriku, jo gaļas smarža bija apņēmusi visu viņa prātu. Viņš vēroja katru Dinas kustību un gaidīja, kad viņam iekritīs mutē gards kumoss gaļas. Beidzot Dina iežēlojās un no iesma noņēma pāris gabaliņus gaļas, un nolika, lai atdziest.

– Bet tev, Čirik, atnesīšu kādus graudiņus! Hektār, paliec un sargā! Ne-drīkst neko ņemt bez atļaujas, tūlīt būšu atpakaļ! – Dina noteica un aizsteidzās uz mājām. 

Pēc dažām minūtēm viņa iznāca no mājas un gāja uz barotavas pusi. Čiriks sekoja Dinai pa pēdām un no prieka, spārnus vicinot, čivināja. Dina iebēra barota-vā saujiņu graudu – Čirikam kārumu, un putnēns palika mieloties. 

Hektārs sēdēja un pacietīgi gaidīja atnākam Dinu. 

– Nu, Hektār, malacis, labi nosargāji! Nu tu esi godam nopelnījis kārumu, – Dina uzslavēja Hektāru un iedeva viņam gaļas gabaliņus. 

Hektārs, apēdis savu kārumu, aplaizījās. 

– Nu, mani mīlulīši, pietiek jums! Savākšu šeit, pie grila, visu iedzīvi un ie-šu mājās, jo jūs jau te neliksiet man mieru. Prasīsiet un prasīsiet no manis gaļas kumosus, – Dina uzrunāja savus mīluļus. 

Kādu laiciņu Čiriks vēl bija manāms Dinas pagalmā, bet nāca aizvien retāk un retāk, laikam bija atradis sev draudzeni, un abi sameklējuši sev citu ligzdiņu. Ziema bija pagājusi, un pavasaris arī tikpat kā aiz muguras. Un, kā zināms, pavasa-ros putnu mātītes sēž uz olām un perē mazuļus, bet tēviņi pienes barību, jo olām zem putnu mātītes vēdera visu laiku ir jābūt nemainīgā temperatūrā. 

– Lai nu Čirikam veicas jaunajā dzīvē! Lai izaudzina daudz, daudz pēcnācēju, kuri atkal priecēs ļaudis ar savu dziedāšanu un čivināšanu! – Dina, savās domās iegrimusi, gāja uz mājas pusi. 

Un kaut kur tālumā atkal atskanēja klusa čivināšana: 

– Čirik! 

Pieradināt taureni

26. mar. 2020, Nav komentāru

PIERADINĀT TAURENI
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas'', 2020
Autoru kolektīvs
Cietie vāki, 136 lpp

AINA BALTĀ
DAINA ERNSONE
ZIEDĪTE KALNA
RITA PAKALNA
ELITA IEVA PUĶE
KITIJA STRAUMANE

© Meldra Gailāne, teksta redaktore
© Agnese Piļāne, sastādītāja

Katrs no mums ir piedzīvojis mirkli, kad visapkārt ir taureņi, taureņi, taureņi... Taureņi vēderā, taureņi galvā, taureņu uzbrukums sirdij... Tad gribas teikt – ak, mirkli, apstājies, tu esi skaists! Bet taureņi, šīs trauslās un maigās būtnes, nekur nemājo ilgi, tie ceļas spārnos un aizlido prom. Tomēr dzīve bez taureņiem ir smeldzīga un vienmuļa. Kā lai pieradina taureņus, lai tie apmetas pie manis uz dzīvi? Kā uzdrošināties būt laimīgam un par to gavilēt? Šai grāmatā tieši par to – par taureņu pieradināšanu un laimes tik grūti notveramajiem mirkļiem, un ceļu uz laimi ar taureņiem kopā, par dzīvi un par mums pašiem.

Meldra Gailāne

KAUT PASTALĀS, BET BRĪVI, Atmodas laiks Iecavā (1988-1991)

26. mar. 2020, Nav komentāru

Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas'', 2020

KAUT PASTALĀS, BET BRĪVI
Atmodas laiks Iecavā (1988 – 1991)

© Teksts: Maksims Krutikovs
2015. gada 6. februāris – 2018. gada 9. marts
© Redaktors: Ģirts Šimanauskis
© Teksta korekcija: Meldra Gailāne
© Datorsalikums: Agnese Piļāne

Cietais sējums, 390 lpp

Vāka foto:
* Viens no piketiem, pieprasot tīru ūdeni Iecavai.
1989.g. Foto autors: nezināms

* Iecavas 525. gadadienas svētku gājiens “Tādi esam”.
2017.gada 21.jūlijs. Foto autors: Uldis Varnevičs

ISBN 978-9934-587-43-6

Šī grāmata ir par Iecavu. Par Atmodas laiku Iecavā. Par ce-rībām uz brīvu Latviju.
2018. gada 8. – 9. oktobrī apritēja 30 gadi kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa. No visām Latvijas pilsētām, rajoniem, ciemiem (tostarp arī no Iecavas), tautfrontieši lika pa-matus organizācijai, kuras masveidīga dalībnieku aktivitāte, tautā iegūtais atbalsts kļuva unikāla, agrāk nekad nepieredzēta parādī-ba Latvijas vēsturē. Tas parādīja tikai vienu – Latvija vēlas atgūt savu neatkarību. Tautas fronte savu uzdevumu paveica īsā laikā – trijos gados. Latvija beidzot bija brīva!
Gandrīz piecpadsmit gadus Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Pat neskatoties uz to, ka esam ES un NATO dalībvalsts, Latvija joprojām ir brīva un neatkarīga valsts.
Tā ir brīva un neatkarīga, tikai pateicoties tiem cilvēkiem, kuri pirms teju 30 gadiem cīnījās par valsts neatkarības atjauno-šanu. Viņi bija tie, kas piedalījās manifestācijās Daugavmalā un Mežaparkā. Viņi bija tie, kas stāvēja “Baltijas ceļā”. Viņi bija tie, kas 1991. gada janvāra aukstajās dienās devās sargāt Latviju.
Kad 2015. gada februārī sāku darbu pie grāmatas “Kaut pastalās, bet brīvi!”, nevarēju iedomāties, ka darbs pie tās būs ļoti grūts.
Bija grūti atrast dokumentālas liecības, jo 1991. gada augusta puča dienās LTF Iecavas nodaļas dokumenti tika likvidēti bailēs par represijām pret Iecavas tautfrontiešiem.
Ja kādam mājās bija saglabājušies kādi dokumenti, tad tas ir tiešām liels brīnums. Neslēpšu, ka Iecavā tādu cilvēku ir daudz.
Liela problēma bija iegūt aculiecinieku atmiņu stāstus. Daudzi tā laika aculiecinieki nevēlējās dalīties atmiņās, pamatojo-ties uz to, ka Atmodas gados viņi necīnījās par tādu Latviju, kāda tā ir tagad. Bet tomēr ar grūtībām šos cilvēkus pierunāju un viņu atmiņu stāstus pierakstīju.
Grāmatā jūs atradīsiet taisnību. Tikai un vienīgi patiesību, bez meliem un falsifikācijām.
Lai grāmata “Kaut pastalās, bet brīvi!” iecavnieku uztverē kļūtu par vienu no redzējumiem Atmodas laika vēstures kopainā!

Patiesā cieņā, Maksims Krutikovs

Traģēdijas PURVĀ DZIMIS

21. feb. 2020, Nav komentāru

Cietie vāki, 196 lpp

© Guntis Punkstiņš, teksts, 2019
© Guntis Punkstiņš, fotoattēli
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Aija Pastare, vāka salikums
ISBN 978-9934-596-02-5

Gunta Punkstiņa pašizdevums sadarbībā ar
Izdevniecību SIA «Ezerrozes grāmatas»

Cilvēku šīs pasaules ceļos gaida dažādi piedzīvojumi un pārdzīvojumi. Un, tikai tad, kad viņš atzīst savu vājumu, cilvēks kļūst stiprs. Tikai tad, kad viņš paskatās acīs savām bailēm, viņš gūst drosmi un mieru. To viņam dod kāda Augstāka vara.

Reizēm mēs uzdodam jautājumus: Kāpēc? Par ko? Pa lielai daļai tie ir retoriski, jo cilvēks savā prātā, lai kādas augstas skolas būtu beidzis, nespēj dot uz tiem atbildes. Uz tiem kaut kad Mūžībā mēs saņemsim atbildes no mūsu Radītāja.

Tāpat mēs varam jautāt: Kāpēc pasaulē ir vardarbība, ļaunums, nenovīdība, tumsonība? Cilvēku pasaulē mēs saņemsim daudz atbilžu, bet vai tās būs īstās, kas derēs mums? Viss ļaunais ienāca reizē ar grēku, kad Ieva Ēdenes dārzā, čūskas vilināta, aicināja Ādamu nobaudīt Dieva aizliegto augli. Ar to arī aizsākās cilvēka Ciešanu ēra uz šīs zemes.

Kā uzvarēt ļaunumu? Cilvēks to nespēj, jo ļaunums nav konstance, kuru var nosvērt vai izmērīt. Katrā cilvēkā ir tieksme pēc gaismas, tikai – vai viņš atver tai savu sirdi un vēlas iet Gaismas ceļu?

Šīs pasaules problēmas, nelaimes un sāpes – tas ir purvs, kurā cilvēks grimst, ja izdara nepareizās izvēles. Jau no agras bērnības vecāki mums dod prasmes noteikt, kas labs un kas – nē, ja vien paši to apzinās... Ja nē – cilvēkam jāmācās pašam. Citi apgūst šo prasmi un izkļūst no „purva”, taču citi salūst un nogrimst.

Nav receptes, kā apgūt dzīves mākslu. Mēs mācāmies no savas pieredzes, klūpam, krītam un ceļamies. Mācāmies arī no citu cilvēku dzīves piemēriem, no gudrām grāmatām un skolotājiem. No PAŠAS DZĪVES.

Lai šī grāmata ir kā dzīvs liecinieks, ka cilvēks spēj izrauties no ļaunuma „ķetnām”, no šī purva, ja vien pats to ļoti vēlas un ja Dievs viņam palīgā sūta īstos cilvēkus!

BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM! Skolotājiem un vecākiem!

21. feb. 2020, Nav komentāru

Izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS aicina uz radošu sadarbību!

Ja Tu jau raksti dzejoļus vai vēl tikai domā to darīt,

tad Tev ir iespēja piedalīties dzejoļu kopkrājumā "BĒRNĪBAS LUKTURĪTIS".

Nosacījumi:

1. uzraksti mīļu dzejoli māmiņai, tētim, omītei vai opim;

2. Word Document formā, kā arī vēlams Times New Roman 12. burtu izmērs;

3. zem dzejoļa norādi savu vārdu, uzvārdu, vecumu un skolu;

4. būtu labi, ja Tavu dzejoli pirms sūtīšanas izlasītu Tavs latviešu valodas skolotājs;

5. sūti savu dzejoli mums uz e-pastu: ezerrozes.gramatas@inbox.lv;

6. dzejoļus sūti no 1. februāra līdz 31. martam.

Dzejoļu grāmatas sagatavošanu un izdošanu veic

izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS.*

* izdevniecība dāvina 1 eks. skolas bibliotēkai

* autori varēs iegādāties grāmatas sev vēlamo skaitu

Veiksmi un radošu domu vēlot,

izdevniecība "Ezerrozes grāmatas"

JAUNZEMU VĒSTURE. Olga Dundure

28. jan. 2020, Nav komentāru

JAUNZEMU VĒSTURE. Olga Dundure

Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2020

Cietais sējums, 98 lpp

Stāsts par Lejas Jaunzemiem, par cilvēku likteņiem apmēram piecdesmit, sešdesmit gadu garumā. To nosaukšu par VECO LAIKU VĒSTURI, kas aizsākas vairāk nekā simts gadu tālā pagātnē un beidzas pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā. Atmiņā saglabātie nostāsti, ko man stāstījuši te savulaik dzīvojošie cilvēki – Karlīna Kviesīte, Alise Freimane, Kārlis Kaimiņš, Zenta Kaimiņa, Milija Kaimiņa, Zaiga Kaimiņa un mans vīrs Ēriks –, nedeva mieru, tāpēc vēlējos tos uzrakstīt. Iespējams, ka zinātājs šos notikumus atceras un ir izpratis citādi.

(Olga Dundure)

Šodien rāmi plūst Ogres upes ūdeņi, ļaujot šķirstīt atmiņu stāstu grāmatu. Kā krāsains kamols tajā satinies un reizēm mezglos sasējies senas dzimtas vēstures stāsts. Mijas gadsimti, nāk pasaulē jaunas dzīvības, citām – lemts projām iet. Te aust rāmi sildoša saule, te asi debesis satumst, kara briesmām veļoties pāri. Pēckara smagie gadi, bailes gan par savu, gan tuvinieku kailo dzīvību. Dziesma, kas palīdz saskatīt skaisto un labo ik solī un briesmās liek nepadoties. Māka ikdienas darbus darīt un prasme svētkus svinēt. Tam visam vidū cilvēks ar savu dvēseli – trauslu, tomēr nesalauztu. Dzen tālāk vagu arājs, apstājas, galvu atliecis, Dievam lūdz mieru, mīlestību un zemi savu. Lūdz par savu ģimeni, par saviem bērniem un mazbērniem, par savu Tēvzemi lūdz.

Skaudrs un smeldzīgs, līdz sāpīgumam patiess, bet ļoti sirsnīgs atmiņu stāsts par Dunduru dzimtas likteni vairāk nekā 100 gadu garumā.

(Iveta Reinsone)

VIENA NO MUMS. Anda Zabrauska

15. jan. 2020, Nav komentāru

VIENA NO MUMS. Anda Zabrauska

Cieto vāku sējums, 136 lpp
© Anda Zabrauska, teksts
© Ksenija Šapolovska, ilustrācijas
© Agnese Piļāne, datorsalikums
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
ISBN 978-9934-587-40-5
Iespiesta SIA «Drukātava» tipogrāfijā
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»

“Viena no Mums” ir autores debija rakstniecības pasaulē, mūsdienīgi sievišķīga grāmata, veltījums ikvienai divdesmit pirmā gadsimta sievietei, sapņotājai un māsai. Kopumā 68 īsstāsti un dzejoļi uzjundīs jautājumus par dažādiem mums, sievietēm, aktuāliem tematiem, nepieciešamajā brīdī sniegs motivācijas lādiņu, mudinās rast atbildes un palīdzēs labāk izprast pašām sevi, kā arī visdažādākajās dzīves situācijās kalpos, kā vienkāršs, taču tik nozīmīgs atgādinājums: -Tu neesi viena.

Grāmata ir divu jaunu mākslinieču kopdarbs, rakstus papildina mākslinieces Ksenijas Šapolovskas ilustrācijas.

Grēka maratons. PĒC STRAUJĀ PAGRIEZIENA. Edvīns Jansons

15. jan. 2020, Nav komentāru

Edvīns Jansons

GRĒKA MARATONS

PĒC STRAUJĀ PAGRIEZIENA

Autobiogrāfisks romāns

Mīksto vāku sējums, 518 lpp

© Edvīns Jansons, 2020

© Agnese Piļāne, redaktore

© Agnese Piļāne, datorsalikums

© Iveta Reinsone un Meldra Gailāne, teksta korekcija

© Gundars Vallis, vāka dizains

Izdevniecība: SIA "Ezerrozes grāmatas"

ezerrozes.gramatas@inbox.lv

Iespiesta tipogrāfijā: SIA "Drukātava", Rīgā

ISBN 978-9934-587-37-5

ATMIŅU ZIBŠŅI. Līvija Vikšere

29. dec. 2019, Nav komentāru

Dzeja

Cietie vāki, 158 lpp
© Teksts: Līvija Vikšere
© Datorsalikums: Agnese Piļāne
© Teksta korektore: Iveta Reinsone
© Datorgrafika: Dzintars Vikšers
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
Iespiests SIA «Drukātava tipogrāfijā»

Dzimusi un augusi esmu Rēzeknes pusē Dricānos. Absolvējusi vidusskolu, iestājos Jēkabpils ekonomiskajā tehnikumā. Pēc tehnikuma pabeigšanas 1979. gadā sāku strādāt toreizējā padomju saimniecībā «Atašiene» par darba samaksas ekonomisti.

Kolektīvs nebija liels – kādas piecpadsmit darbinieces kantorī. Sastāvs gan arvien mainījās, jo nāca gan praktikantes, gan vecākās darbinieces aizgāja pensijā un vietā nāca jauniņās. Tajā laikā saimniecībā cilvēku netrūka, bija gan daudz jauniešu, gan vecāku cilvēku – visiem bija darbs, tika celtas fermas, būvētas daudzdzīvokļu mājas.

Iedvesma sākt rakstīt radās tieši grāmatvežu kolektīvā. Blakus nopietnajam «cīparu» darbam gribējās arī kaut ko nenopietnāku – sirdij. Kaut ko vienreiz uzrakstīju, otrreiz – kolēģēm patika. Ja jau patīk, tad rakstu vēl un vēl – ne jau ko nopietnu, bet tā, lai var kārtīgi pasmieties. Vajadzēja tik kādu mazu pavedienu iedvesmai, kad turpinājums aizgāja. Jautrākais jau bija, kad dzejoļos ieliku kolēģu vārdus, tādu dzejolīšu sakrājies diezgan daudz. Gados jaunākās kolēģes pat apkopoja dzejoļus un izveidoja gan ar rakstāmmašīnu drukātus, gan ar roku rakstītus krājumiņus. Kāds bija prieks tādus saņemt! Paldies Aijai un Dainai!

Vēlāk, strādājot jaunā kolektīvā mežniecībā, jau atkal vilka uz kolēģu apdzejošanu. Īstenībā jau esmu no klusajām vērotājām. Tad nu savas emocijas šādā veidā izlieku uz āru. Mežniecībā rakstītos dzejoļus mežsardze Ilze bija apkopojusi ļoti skaistā krājumiņā ar visām fotogrāfijām. Paldies, Ilzīt!

Tagad, kad radās izdevība izdot savu autorgrāmatu, daļu no šiem padomju laika dzejoļiem arī gribu ielikt grāmatā. Ceru, ka bijušie kolēģi neapvainosies, kad izlasīs savu vārdu, iespējams, daudzi jau ir aizmirsuši, ka tika apdzejoti. Tie ir tikai dzejoļi bez kaut kāda zemteksta – manu domu lidojums! Atcerēsimies jaunību un vienkārši pasmaidīsim!

Interesanti pavērot, kā ar gadiem tās dzīves vērtības mainās, kādi dzejoļi tapa jaunības gados, kādi vēlāk un ko saka sirds brieduma gados.

Bija periods, kad trīspadsmit gadu laikā neuzrakstīju nevienu dzejoli, biju pat piemirsusi.

Atmodas brīdis bija 2013. gadā pirms Ziemassvētkiem, kad internetā ieraudzīju konkursu, ko rīkoja grupa «Galaktika». Kā šodien atceros, ka līdz 28. decembrim bija par šo grupu jāuzraksta un jāiesūta dzejolis. Es to uzzināju 23. decembrī, mēs abas ar meitiņu cītīgi cepām svētku piparkūkas, un es pie rokas turēju pildspalvu un ik pa brīdim kādu rindiņu pierakstīju. Dzejoli, protams, uzrakstīju, jo «Galaktika» bija mana mīļākā grupa. Biju tik ļoti sajūsmināta, kad «draugos» saņēmu vēstuli no grupas ar apsveikumu, ka esmu vinnējusi konkursā.

Dāvanā es saņēmu disku. Tad nu atkal radās iedvesma rakstīt.

2014. gadā tika nodibināta senioru deju kopa «Pīlādzītis». Sākumā kā biedrība darbojāmies dažādos pagasta darbos un talkās, vēlāk pārtapām par dejotājām. Tagad ir tā, ka bez dejošanas, bez mēģinājumiem nevaram iztikt. Pateicīgas esam mūsu jaukajai vadītājai Rudītei, ka viņa neatteica mūsu lūgumam. Nu jau sešus gadus esam kopā un dejojam. Pateicība arī Ausmai, kura mūs izvilka no pelēkās ikdienas un neļāva «iesūnot».

Paldies maniem bērniem par padomu un atbalstu, Dzintaram par ideju un izpildījumu grāmatas vāka noformējumā un nodaļu izveidē. Pateicība arī vīram par atbalstu un pacietību. Paldies maniem iedvesmotājiem par motivāciju izdot šādu grāmatu.

Milzīgs paldies tiem cilvēkiem, kas salika visu kopā, noformēja un izveidoja šo grāmatu, – izdevniecībai «Ezerrozes grāmatas», kā arī personīgi Agnesei Piļānei.

Līvija Vikšere

IEVA. Inta Špillere

29. dec. 2019, Nav komentāru

Dzejas izlase

Cietie vāki, 204 lpp
© Teksts: Inta Špillere
© Datorsalikums: Agnese Piļāne
© Teksta redaktore: Agnese Piļāne
© Teksta korektore, Iveta Reinsone
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
Iespiests SIA «Drukātava» tipogrāfijā

Kas ir sieviete? Viņa ir gan gādīga māte, gan mīlošas sievas ideāltēls, gan kārdinātāja Ieva. Un nevajag nosodīt, ja redzi mīlošu sievieti. Ieskaties, kā mirdz acis tai skaistajai būtnei, kura ir mīlama. Sajūti, kā vaid viņas sirds vientulības brīžos. Iztēlojies, cik laimīgs var būt mīlēts cilvēks. Izbaudi maiguma pieskārienus. Izraudi Ievas asaras – naivās, uzticamās sievietes asaras…

Ieva – tas ir stāsts dzejā par sievietes likteni. Mīlētas, sāpinātas, pieviltas, bet tajā pat laikā – piepildītas.

A. Piļāne

UZ AUTOBUSA BIĻETES RAKSTĪTS MANS STĀSTS. Iveta Reinsone

29. dec. 2019, Nav komentāru

Dzeja
Cietie vāki, 200 lpp

Iveta Reinsone, teksts
Agnese Piļāne, sastādītāja
Grāmata papildināta ar Ivetas Reinsones fotogrāfijām
Izdevniecība SIA ''Ezerrozes grāmatas''
Iespiesta SIA ''Drukātava'' tipogrāfijā

Cik daudz vajag spēka, lai spētu nolaisties vai pašas elles dziļumos, līdz mielēm izbaudot sāpju un atteikšanās mokas, un atkal celties no jauna, lai dziļi sirdī nestu pazaudētās paradīzes alkas.

A. Piļāne

DEGOT NEIZDEGT. Lidija Dundare

29. dec. 2019, Nav komentāru

Dzeja latviešu un krievu valodā

Cietie vāki, 188 lpp

Teksts: Lidija Dundare
Datorsalikums: Agnese Piļāne
Teksta korektore: Iveta Reinsone
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
Iespiests SIA «Drukātava» tipogrāfijā

Не учи меня жить

Не учи меня жить,
Посмотри на свою дорогу,
Сколько зависти там и упреков,
Сколько разных там поворотов,
За собой нить прошлого протяни,
Посмотри на свою дорогу,
На других поменьше смотри.
Пережитые невзгоды,
Не уж – то не дали уроков,
Ты не ангел и не бес,
Ты просто человек,
Ты человек, и я человек,
Не суди и не будешь судим,
Просто – дай жить другим.
В руки икону возьми,
Богу в глаза посмотри,
Пусть милосердьем поделится,
Может добрей быть осмелишься.
С рукою протянутой
Никогда пред тобой не стояла,
Разве этого тебе мало
Или такого ты мне желала...

Ielādēt vēl

Jaunākie ieraksti

...raksti smiltīs... Romāns Čaupals
19. aug. 2020
SIRDSSVEČU KAMBARMELODIJA ar humora pieskaņu. Harijs Krūze
17. aug. 2020
NEPARASTĀ MISIJA. 2. DAĻA. SATIKŠANĀS
17. aug. 2020
EŅĢEĻU ZEME UN PUTNU PILS. Sarmīte Poikāne
17. aug. 2020
DINA. Ziedīte Kalna
7. jūl. 2020
DZĪVES ELPAS PIESKĀRIENS. Elita Ieva Puķe
25. mai. 2020
SKATS UZ PAGĀTNI. Nikolajs Nikuļins
27. mar. 2020

DĀVANU KARTES!

Izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS piedāvā iegādāties Dāvanu kartes, kas iepriecinās jūsu radošos draugus vai mīļotos cilvēkus.

🖊 Dāvanu kartes kalpos kā apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā, arī par grāmatām.

🖊 Pasūtot dāvanu karti, jānorāda personas vārds un uzvārds - KAM dāvinās.

🖊 Summa - pēc jūsu izvēles. Izrakstīsim rēķinu apmaksai.

📩 Dāvanu kartes var saņemt gan digitālā veidā.

⭐️ Dāvanu kartes derīguma termiņš 12 mēneši.

Katram cilvēkam ir sava mirāža – nepiepildīts sapnis...
MĒS ESAM, LAI SAPNIS KĻŪTU PAR ĪSTENĪBU!

Aizvien biežāk izgatavojam īpašas dāvanas - KLADES - cietajos vākos A4, A5 un A3 formātā, ar rūtiņu vai baltām iekšlapām, lpp skaits pēc izvēles. Klades tiek izstrādātās pēc individuāla pasūtījuma - vāks, uzraksts. Piem. Austras Pakalnes sajūtu pieraksti.

Ja arī Tu vēlies iepriecināt kādu savu draugu, radinieku vai sevi, droši raksti!

DĀVANA

Zinot to, cik liels prieks ir kādam kaut ko uzdāvināt, piedāvājam izgatavot īpašu dāvanu - nelielu grāmatiņu. Tajā var ievietot jūsu vēlējumus, īpaša sadaļa autogrāfam, kuru var pievienot ar roku. Publicēt savus vismīļākos, vai jūsuprāt - visatbilstošākos - dzejoļus. Šāda apsveikuma, dāvinājuma grāmatiņa izmaksās tikpat, cik skaista apsveikumu kartiņa. Tikai starpība tāda, ka tā būs oriģināla.

Jums ir skolas salidojums? - Jauki! Ir dāvana, ko uzdāvināt saviem skolas biedriem.

Jums ir dzejas pasākums? - Lieliski! Ne katrs var atļauties uzdāvināt grāmatas, bet - te ir risinājums!

Jubileja, svētki... Mazliet gribās bagātināt veikalā nopirkto dāvanu ar kaut ko paliekošu un vērtīgu? - PIELIEC SAVU ĪPAŠO DĀVANU!

Skaists noformējums, autora fotogrāfija - pēc izvēles, dzeja, proza...

437 SAPŅU PIEPILDĪJUMS! 2019.gads

2019. gads ir noslēdzies ar patiesa prieka, piepildījuma un gandarījuma sajūtu. Šogad tika piepildīti 437 sapņi - tas ir tas lielais autoru skaits ar kuriem mums bija sadarbība. Vienlaicīgi tika strādāts ar 328 autoriem, jo dzejas kopkrājums ''Māmiņ, Tev!'' apvienoja 283 autorus, paralēli bija vēl kopkrājumi ar 30 autoriem un 12 autoriem, autorgrāmatas. Gads noslēdzās ar 46 autoru kopdarbu ''Lai katram sava laimes zvaigzne!'' Kopā šogad ir izdotas 60 grāmatas - liela apjoma darbi, un 3 hobijgrāmatiņas. Ir jau sagatavotas uz nākamo gadu un top vēl nākamās. Liels paldies jums, autori, par sadarbību! Paldies korektorēm - Ivetai Reinsonei un Meldrai Gailānei. Ar jūsu palīdzību un līdz sadarbību grāmatas pie autoriem nonāca nostrādātas, pārlasītas, izlabotas. Paldies tipogrāfijas SIA ''Drukātava'' kolektīvam par kvalitatīvi iespiestām grāmatām, pozitīvu attieksmi, atsaucību, pretimnākšanu un sapratni.

Paldies grāmatu izplatītājiem: "Jānis Roze'', ''Latvijas Grāmata'', ''Musica Baltica'', ''Virja'', ''Mieram tuvu'', Aglonas bazilikas grāmatu galdam, Jēkaba katedrāles grāmatu galdam.

MĒS ESAM, LAI SAPNIS KĻŪST PAR ĪSTENĪBU!

Gribu pateikt lielu paldies jums visiem par veiksmīgu sadarbību, sirdsmīlestību, sapratni un garīgās pasaules piepildījumu!

Māmiņ, Tev! 2019. gads

Daudz baltu, mīļu un sirsnīgu pateicības vārdu visiem 254 autoriem par mīlestības bagātajiem dzejoļiem, veltītajiem māmiņai! Neizsakāmi liels paldies skolotājiem un vecākiem, omītēm par atsaucību un līdzdalību kopkrājuma „Māmiņ, Tev!” veidošanā!

ANSELMS GRĪNS ar HSIN Ju-Wu
SAPŅU GARĪGA INTERPRETĀCIJA

Asociācija Terbera - Francija, orģināliz-devniecība Verlag Herder GmbH - Vācija un izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS - Latvija

Evija Vēja "STARP ZVAIGZNĒM"

Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2019 gads

Romānam līdzīgs biogrāfisks dzīves-stāsts par ceļu, kurš vienkāršu lauku meiteni izved no Sēlijas mežiem, lai tālāk vestu pa garīgās attīstības kāpnēm. LIKTENIS vēlīgi sniedz viņai iespēju sastapties ar dvēseliski gudriem mākslas pasaules cilvēkiem, iepazīties ar ezotērisko filozofiju, nokļūt toreiz vienīgajā Latvijas Televīzijā – starp ZVAIGZNĒM, drīz viņai pašai kļūstot par TV „dīvu” un gūstot gan pozitīvu, gan negatīvu dzīves pieredzi, – nākas sastapt gan draugus, gan nedraugus, piedzīvot gan radošas veiksmes, gan smagu personiskās dzīves vilšanos. Kāpumi un kritumi. Laimes kalngali un izmisuma bezdibeņi. TV pirmsākumi.

(Veltīts dēlam Didzim un bijušajiem TV kolēģiem)

Jaunākie ieraksti

DĀVANU KARTES!

437 SAPŅU PIEPILDĪJUMS! 2019.gads

Māmiņ, Tev! 2019. gads

ANSELMS GRĪNS ar HSIN Ju-WuSAPŅU GARĪGA INTERPRETĀCIJA

Asociācija Terbera - Francija, orģināliz-devniecība Verlag Herder GmbH - Vācija un izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS - Latvija

Evija Vēja "STARP ZVAIGZNĒM"

ANSELMS GRĪNS ar HSIN Ju-Wu
SAPŅU GARĪGA INTERPRETĀCIJA