TĀDA IR DZĪVE
6. apr. 2021,
Nav komentāru
TĀDA IR DZĪVE. Dace Cabe
Dzejas izlase© Dace Cabe, teksts, 2021
© Iveta Reinsone, korektore
© Agnese Piļāne, redaktore un sastādītāja
© Dace Cabe, fotogrāfijasISBN 978-9934-600-39-5Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas»
Lūgums
Zemīte mana, baltajā sniegā,
Šodien tev tauta “Pūt, vējiņi” dziedāja...
– Dod, Dieviņ(i), kalnā kāpt! – arī es lūdzos,
Par to, kas še notiek, vai Dievam lai sūdzos?
Pūt, vējiņ, un ļaužu dvēseles dziedē,
Lai latvieši savā zemē var ziedēt!
– Pūt, vējiņ, dod, Dieviņ! – es lūdzos tā,
Lai Latvijā – latviešu valoda!
ELPOT SEVI
6. apr. 2021,
Nav komentāru
ELPOT SEVI. Sarmīte Iesalniece
Dzejas izlase
© Sarmīte Iesalniece, teksts, 2021
© Elīna Salaka, mākslinieciskais noformējums
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas»
www.ezerrozesgramatas.lv
Tramdi mani, un mana kailā elpa iecirtīs tevī pliķi. Tā būs svaiga,
daudzšķautnaina. Tāda, kas būs gruzdējusi manī. Provokācija vijīgi
atšķetinās sakarsušās ogles no tām, kuras dus.
Ellišķīgi grūti sevi salikt kopā,
Kad plaušas
Un smadzenes sprāgst
Kad emociju ātrums
Nesasniedzams
Kad gribas izkliegt savu dvēseli
Jūras bangas niecība vien
Spridzeklis jaudīgs tevī kuras
Tu izgāz savas ierastās robežas
Ir labi
Tu elpo sevi
LIEPĀJAS SPOKU STĀSTI
1. apr. 2021,
Nav komentāru
Cietie vāki, 212. lpp.
© Agnese Piļāne, redaktore un sastādītāja
© Iveta Reinsone, korektore
© Inese Ķestere, foto
ISBN 978-9934-600-35-7
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas»
Nav tā, ka spoku stāstus būtu kaut kā apzināti meklējusi un krājusi. Vienkārši, reiz dzirdēti, tie nogulsnējās atmiņā. Ir nostāsti, kurus, kā Liepājā dzimis un uzaudzis bērns, dzirdēju jau pagājušā gadsimta 80. gados. Tajos attēlotie notikumi varētu būt risinājušies vēl tālākā pagātnē, un to stāstnieki lielākoties jau devušies aizsaulē. Ir arī nesenāki stāsti, kurus gadījies uzklausīt paralēli reālu notikumu atspoguļošanai žurnālistes darbā un kuru autori nereti bažīgi piemetinājuši: “Tu tikai nevienam nestāsti, ka es to teicu! Vēl padomās, ka esmu galīgi ku-kū...” Un vēl ir stāsti, kuriem neviens vairs īsti nezina autorus. Tās ir pilsētas tumšās leģendas, ko, neticīgi smīnot, tomēr ar tādām kā baiļu trīsām sirds apvidū pārstāsta cits citam.
Protams, var diskutēt par tajā atainoto notikumu ticamību (tāpat kā var apšaubīt spoku esamību kā tādu), bet visos stāstos minētās vietas gan ir absolūti reālas un Liepājas pilsētvidē atrodamas. Tiesa, atsevišķiem privātiem īres namiem, kur manītas rēgainas parādības, precīzu adresi gan nenorādīju, jo ir īpašnieki, kuri šo faktu pārāk nealkst popularizēt.
Pieļauju, ka daļa lasītāju šo grāmatu uztvers kā nedaudz biedējošu, tomēr izklaidējošu lasāmvielu, bet citiem, iespējams, tā būs kā neliela ekskursija pa Liepājas ielām, radot vēlmi vairāk painteresēties par šīs vēja, jūras, mūzikas, brīvdomības un, jā, arī spoku pārpilnās pilsētas vēsturi. Priecāšos jebkurā gadījumā.
Inese Ķestere
Par autori:
Inese Ķestere ir Liepājā dzīvojoša TV žurnāliste, grāmatas „Skolas spoks” (izdevniecība „Zvaigzne ABC”) un vairāku presē publicētu stāstu autore. Rakstījusi dialogus TV seriāliem „Neprāta cena”, „UgunsGrēks” un „Svešā seja”.
KAS GUĻ ZIEMAS MIEGU
30. mar. 2021,
Nav komentāru
KAS GUĻ ZIEMAS MIEGU?
Ingrīda Bērziņa
Aizraujoši īsstāsti bērniem par zvēriem un putniņiem ziemā. Grāmata papildināta ar krāsainām fotogrāfijām, kas ļauj arī iepazīt stāstu varoņus.
Jautājiet grāmatnīcās visā Latvijā!
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas" 2021
BĒRNĪBA BRĪVAJĀ LATVIJĀ
13. mar. 2021,
Nav komentāru
BĒRNĪBA BRĪVAJĀ LATVIJĀ
Ēriks Valainis
Atmiņu stāsts
© Ēriks Valainis, teksts
© Agnese Piļāne, redaktore un sastādītāja
© Iveta Reinsone, teksta apstrāde un korekcija
© Vāka foto: Latvijaskarogs.lv
Cauri gadsimtu apspiestībai un verdzībai mūsu tautas varoņu garu iznesa un turpināja paaudžu paaudzēs tie, kuriem Dievs un liktenis bija dāvinājis garīgās un fiziskās spējas būt pārākiem savās brīvības alkās, ticībā un cerībā par Latvijas nākotni. Latviešu tauta savās dziesmās, darba spējās un ticībā gāja cauri ciešanu gadsimtiem un svešu, bargu varu nežēlībai.
Pārdzīvojot atmiņās aizskrējušos gadus, esmu mēģinājis atrast brīdi, kad licies, ka Latvijas vairs nebūs. Radot mūs, Dievs ir bijis žēlīgs, dodot mums spējas vienmēr ticēt savas tautas spēkam pārdzīvot postu un nelaimi, atmosties no ienaidnieka iemidzinošās darbības, celties brīvības cīņām un uzvarēt savā ticībā savas tautas brīvības iespējai. Savās domās nekad neesmu bijis ienaidnieka sagrauts vai apmuļķots ar runu plūdiem, noliedzošiem latviešu tautas un Latvijas spējas un tiesības būt uz zemes. Tas, ko mums ir devis Pasaules Veidotājs, ir jāprot nosargāt. Mums ir savas garīgās, bioloģiskās un fiziskās robežas, kuru dažādības, uztveres iespēju atkarības no cilvēku garīgajām spējām, morāles un fiziskajām spējām veido trauslu iespēju nosargāt savu zemi, savu tautu, savu dzīvesveidu.
Garīgā robeža ietver mūsu prāta izveidoto izglītību, kultūru, tradīcijas, dzīvesveidu, tautas garīgo potenciālu, morāli un varoņu garu, mūsu senču dāvinātu un iznestu cauri gadsimtiem, dziesmās un to svētkos spodrinātu, un attīstību.
/Ēriks Valainis, fragments no grāmatas/
Es esmu Ērika Valaiņa māsa Elvija Puķīte, dzimusi Valaine. Gribēju vēl mazliet par Ēriku pastāstīt no māsas skatpunkta.
Mans vīrs nomira 1980. gadā, un es paliku ar diviem nepilngadīgiem bērniem viena. Dēlam Kārlim bija 9 gadi, un meitai Ievai – 3 gadi. Bijām smagā materiālajā stāvoklī. Abi brāļi Ivars un it īpaši Ēriks toreiz bija liels atbalsts man gan emocionāli, gan materiāli. Protams, ka daudz palīdzēja arī radi, kuri dzīvoja ASV.
Gan Ēriks, gan Ivars saskārās ar VDK, kas atstāja dziļas rētas uz ilgiem gadiem, tādēļ Ēriks arī grāmatā vairījās lietot cilvēku vārdus. Ivars diemžēl nesagaidīja Latvijas neatkarību, bet Ēriks gan bija dziļi iesaistījies visos procesos. Jau no paša sākuma viņš bija iestājies LNNK un “Tēvzemei un Brīvībai”, daudz ziedoja leģionāru memoriāla celšanai. Visu savu dzīvi viņš ziedoja gan savai valstij, gan savai ģimenei. Viņš vienmēr ar lielu prieku un nepacietību gaidīja māsīcu, kuras dzīvo ASV, viesošanos. Savus darba gadus gan Ēriks, gan Ivars veltīja VEF, un bijušie vefieši viņus atceras. Ēriks vēlāk daudzus gadus strādāja sadales tīklu Rīgas apakšstacijās.
Šī grāmata ir veltīta Ērika piemiņai pateicībā par viņa nesavtību un visu to labo, ko viņš šajā pasaulē ienesa.
Elvija
ZILĀ FLOVDIVA
13. mar. 2021,
Nav komentāru
Debora Ley
ZILĀ FLOVDIVA
NLO Uzdod mīklu
UFO Asking a riddle
НЛО Задаёт загадку
© Debora Ley, teksts
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Iveta Reinsone, korektore latviešu valodā
© Elīna Salaka, mākslinieciskais noformējums
© Tulkojums un korekcija angļu un krievu valodā,
«Valodu koks» tulkošanas birojs
Grāmata latviešu, angļu un krievu valodā vienuviet.
Es gribu pastāstīt par notikumiem, par kuriem daudzus gadus esmu klusējusi. Te nav nekā zinātniska, šis ir tikai notikumu atstāsts, tā ir vēstule visiem...
Katra cilvēka dzīvē droši vien ir bijuši neparasti un neizskaidrojami notikumi. Man šajā ziņā ir paveicies, bet nezināmais un neizskaidrojamais izraisa dažādas jūtas un vispirms jau bailes un vēlēšanos redzēto aizmirst. Vēlāk, kad pagājis ilgāks laiks un tu redzi, ka nekas slikts nav noticis, rodas interese un vēlme izskaidrot notikušo. Ir pagājis ilgs laiks, un es gribu pastāstīt par notikumiem, par kuriem daudzus gadus esmu klusējusi, plus vēl mazie ikdienas brīnumi.
/Debora Ley/
I want to tell you about the events I have been silent about for many years. There is nothing scientific here, this is just a story of events, it is a letter to everyone...
There have been unusual and inexplicable events probably in everyone's life. I am lucky in this respect, but the unknown and the inexplicable cause different feelings, first of all, fear and desire to forget what I have seen. Later, when a long time has passed and you see that nothing bad has happened, there is an interest and a desire to explain what happened. It's been a long time, and I want to tell you about events I've been silent about for many years, plus the little miracles of everyday life.
/Debora Ley/
Я хочу рассказать события, о которых долгие годы молчала. Здесь нет ничего научного, это лишь пересказ событий, это – письмо всем…
Наверняка в жизни каждого человека происходили необычные и необъяснимые события. Мне в этом плане повезло, но неизвестное и необъяснимое вызывает противоречивые чувства, и разумеется, в первую очередь страх и желание забыть увиденное. Когда проходит какое-то время и ты видишь, что ничего плохого не произошло, возникает интерес и желание объяснить произошедшее. Время прошло, и я хочу рассказать события, о которых долгие годы молчала, плюс о маленьких повседневных чудесах.
/Debora Ley/
TĒVA MEITA
13. mar. 2021,
Nav komentāru
TĒVA MEITA
Valentīna Pavlovska
Stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem
© Valentīna Pavlovska, teksts, 2021
© Iveta Reinsone, korektore
© Agnese Piļāne, sastādītāja
ISBN 978-9934-600-28-9
No autores
Kāpēc es rakstu šo grāmatu?
Tāpēc, ka nevaru nerakstīt!
Lai ko es darītu, lai kur ietu, nepārtraukti domāju par lietām, kas man būtu jāuzraksta.
Jo nav, kam pastāstīt.
Jo bērni ir projām.
Tad, kad viņi bija tuvu, tad nebija laika. Tad, kad bija laiks, viņi vairs neprata klausīties. Tagad arī mazbērni nav manā tuvumā.
Ko es gribu stāstīt?
Protams, par sevis pieredzēto, pārdzīvoto, dzirdēto. Manā bērnībā nebija daudz informācijas avotu. Tā kā biju vienīgais bērns ģimenē, tad, laiku īsinādama, arvien vairāk sāku ieklausīties pieaugušo sarunās. Daudz kas jau izdzēsies no atmiņas, tāpēc steidzos rakstīt, kamēr ir, ko teikt.
Jo var pārtrūkt pavediens.
Agrāk dzimtas dzīvesziņa tika nodota ar vecākās paaudzes tiešu stāstījumu jaunākajai paaudzei. Tagad šī pēctecība draud pārtrūkt vai ir jau pārtrūkusi, jo ir saistošāki informācijas avoti.
Grāmatā atainotās epizodes ir vai nu bērnībā noklausītas, vai iegūtas no radu un paziņu stāstījumiem, vai manis pašas piedzīvotas. Personāži ir reāli cilvēki ar īstajiem vārdiem, dzīvojuši minētajās vietās, piedzīvojuši minētos notikumus. Dažiem stāstu varoņiem ir mainīti vārdi, jo viņi nav mani tiešie radinieki, tāpēc neuzdrošinājos lietot viņu īstos vārdus.
Lasīšanas gardēžiem vēlos atvainoties par raupjo valodu, bet tajā izpaužas rakstīšanas brīža sajūta, kurai sekoju, nedomājot par valodas labskanības principiem.
Dziļā cieņā un pateicībā manai dzimtai, maniem vecvecākiem, maniem vecākiem Antoņinai un Antonam, manai audžumātei Antonijai.
Valentīna Pavlovska
Grāmatā “Tēva meita” darbība norisinās Latgales laukos 20. gadsimta otrajā pusē. Tās galvenie varoņi ir vienkārši ļaudis – tantes, onkuļi, kaimiņi un draugi. Viņi vēl labi atceras karu, viņi smagi strādā, lai pabarotu ģimeni, bet prot arī priecāties un novērtēt ikdienas dzīves dāvanas. Valentīna ir apķērīga un zinātkāra meitene, dzirdot pieaugušo sarunas, viņai nākas daudz domāt un izdarīt pašai savus secinājumus. Tētis allaž atgādina, ka tikai izglītots cilvēks var kļūt par savas dzīves saimnieku. Ne tētis, ne meita nenojauš, ka liktenis viņiem gatavo smagu pārbaudījumu. Vai viņi to izturēs? Vai Valentīnai izdosies īstenot sava tēva loloto sapni?
Ārija Vāciete
(Latvijas dižlasītāja)
JAUTĀJIET GRĀMATNĪCĀS VISĀ LATVIJĀ!
CEĻA SĀKUMĀ
13. mar. 2021,
Nav komentāru
CEĻA SĀKUMĀ
Linda Ķirse
Dzejas izlase, cietie vāki, 266. lpp.
© Linda Ķirse, teksts
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
ISBN 978-9934-600-12-8
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
www.ezerrozesgramatas.lv
Apsveicam autori ar pirmo autorgrāmatu! Paldies par sadarbību.
***
Pirms pamošanās redzēju sapni...
Eju pa pļavu, rokās smilgas.
Sirdī plosās man lielas ilgas,
Ilgas pēc labā, ilgas pēc skaistā.
No sapņa atgūties nevaru es,
Leju krūzē tēju,
Uz mēles mazas ledenes,
Par sapni domāju tik vien,
Sapni ar īstenību kopā sienu.
/Linda Ķirse/
vēlējumi SILTUMAM
13. mar. 2021,
Nav komentāru
vēlējumi SILTUMAM
GAISMAS DOMU GRĀMATA
Dzejas izlase, cietie vāki, 338. lpp
© Baiba Cīrule, teksts, 2021
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Baiba Cīrule, noformējums
ISBN 978-9934-600-31-9
Izdevniecība SIA «Ezerrozes grāmatas»
Grāmatā apkopoti vēlējumi
Dzimšanas dienā
Mīlestībai
Spēkam
8. marts
Lieldienās
Līgo svētkos
Tēvu zemei
Ziemassvētkiem
Aizgājušajam
***
Kad dzīve rudens pusē nāk,
Ar jautājumiem piebirst prāts.
Klāt ražas laiks, un vai ir augļi
Man dzīves dārzā gardi, daudzi?
Tad domu spēki gaismu lej,
Kas vajadzīgs, tas pašā zeļ.
Kad sirds tev pateicīga jūtas,
Tad Visums palīdzību sūta.
Kad sirds tev pateicīga jūtas,
Tad Visums palīdzību sūta.
Un klusām tevi atradis
It viss, it viss, kas vajadzīgs.
/Baiba Cīrule/
MĪLESTĪBA PUMPURĀ UN ĶIRŠU KRĀSAS KREKLS
13. mar. 2021,
Nav komentāru
ROMĀNS
© Sarmīte Poikāne, teksts, 2021
© Iveta Reinsone, redaktore un korektore
© Meldra Gailāne, teksta apstrāde
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Elizabete Pētersone, ilustrācijas
© Agnese Piļāne un Keitlina Poikāne, vāka noformējums
ISBN 978-9934-600-30-2
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas»
60- un 70- gadu bērniem veltīto ciklu esmu nosaukusi “Lielā dzīve caur bērnības brillītēm”, un savu ceļu pie lasītajiem sāk trešā šī cikla grāmata “ Mīlestība pumpurā un ķiršu krāsas krekls”. Saņēmu dūšu un uzrakstīju par mīlestību. Par diezgan netipisku mīlestību starp četrpadsmit gadus veco Malvīni un čigānu tautības puisi Gojo. Lasiet romānu, tad uzzināsiet, cik stipra šī mīlestība bija, vai tā izturēja laiku mūža garumā vai...
Gribu piebilst, ka neviena no šī cikla grāmatām nav jaunākā vecuma bērnu auditorijai. Lai nemaldina virsraksti un ilustrācijas! Visas cikla “Lielā dzīve caur bērnības brillītēm” grāmatas ir pieaugušajiem. Protams, tās varētu ieinteresēt arī kādu lasīt mīlošu pusaudzi, bet mana mērķauditorija ir pieauguši cilvēki. Ceru, ka tiem, kam tagad ir 60 un vairāk, lasot , līdzīgi kā man, vērsies vaļā atmiņu lādes un iztēlē tie daudzos aprakstītajos notikumos redzēs sevi. Neparastais nav jāmeklē speciāli, neparastais ir vienkārši jāpamana, jo tas ir mums līdzās. Tā ir ikdiena, kuru katrs izdzīvojam ar saviem priekiem, bēdām, rūpēm un pārsteigumiem. Ticiet man, tur, tajā mūsu ikdienā, ir viss: krāsainība, burvība, daudzveidība, kaisle, lēnīgums un trakums... Tur ir viss.
Es neuzrakstīju neko sensacionālu, es tikai aprakstīju ikdienu, kurā ir tiešām atrodams viss, no kā sastāv dzīve.
Šajā ciklā esmu paredzējusi uzrakstīt 5 grāmatas, un pašlaik nobeigumam tuvojas ceturtā. Tās nosaukums pagaidām lai paliek noslēpums.
/S. Poikāne/
NOSLĒPUMAINĀS UPES STĀSTI / Andris Marts
12. feb. 2021,
1 komentārs
NOSLĒPUMAINĀS UPES STĀSTI
Pasakas, dzejoļi, dziesmas
Andris Marts (Atis Priedītis)© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
© Elīna Salaka, ilustrācijas
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2021
Lūgums māmiņai
Un tos vārdus, ko rīts noglāsta,
Es gribu Tev dāvināt.
Un to dienu, ko saule meklēja,
Es Tavā smaidā atradu.
Māmulīt, pastāsti kaut ko –
Kā pasaku vēl neizlasīto!
Bet Tavā balsī vējš paslēpies
Un maniem matiem
Viegli pieskāries.
Un, kad saule tumsu apmāna,
Gaisma aiz loga mūs sveicina,
Es Tavām plaukstām savas atdodu
Un tajās siltu glāstu atrodu.
Māmulīt, pastāsti kaut ko –
Kā pasaku vēl neizlasīto!
Bet Tavā balsī vējš paslēpies
Un maniem matiem
Viegli pieskāries.
IEŠĻŪCENES PIE ĀRDURVĪM / Lotārs Dubkēvičs
12. feb. 2021,
1 komentārs
IEŠĻŪCENES PIE ĀRDURVĪMLotārs Dubkēvičs
© Lotārs Dubkēvičs, autors
© Jolanta Ģērmane, teksta apstrāde
© Iveta Reinsone, korektore
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Ērika Kumerova, ilustrācijas
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas», 2021
Ir pilnmēness,
tāds dullums sirdī
un sajukums galvā,
ka gribas svešā dārzā
atkal ābolus zagt.
Pagaidi mani vēl šonakt:
iesim kopā, jo tā ir drošāk,
tiekamies tieši pēc pusnakts.
Āboli būs tik gardi,
un šonakt kā bērnībā
gulēsim saldi,
kāds varbūt mēnesi zags,
bet mums būs dzeltenu
pilnmēness ābolu nakts.
/Lotārs Dubkēvičs/
Paldies visiem, kas piedalījās, lai taptu šis brīnišķīgais dzejas krājums. Īpaši liels paldies Lotāram!
BRAČKA Māra Jakubovska
12. feb. 2021,
Nav komentāru
Grāmata jauniešiem!
Renārs ir visparastākais sešpadsmitgadnieks. Mācās Rīgā un nedēļas nogalēs brauc uz savu mazpilsētu. Dzīve šajā vecumā viņam piedāvā tik daudz- draugus, tusiņus, izpriecas un meitenes!
***
Renārā kaut kas bija salūzis gluži kā mašīnas motorā. Nekas vairs nedarbojās, kā nākas, – ne veselais saprāts, ne loģiskā domāšana. Dzīve pirmo reizi viņam bija iesitusi tieši pa seju... Turklāt tā kārtīgi, bez žēlošanas. Sāpēja, tik ļoti sāpēja. Visu nākamo mēnesi viņš savu prātu un sirdi metās mierināt kā prazdams – ar ballītēm, ar kārtīgu iedzeršanu. Draugi priecājās, redzot veco Renāru esam atpakaļ. Viņš trakoja. Dzēra – kā nekad. Pīpēja. Arī zāli, protams. Dejoja. Beidzot dzērumā nez kādēļ pārgulēja ar vienmēr gaitenī pretimnākošo Bārbijlelli Zani, kura pilnīgi neticamā kārtā izrādījās vēl nevainīga. Nekas no tā nesagādāja ne mazāko mierinājumu. Nekas... Tieši otrādi – kļuva tikai sliktāk. Vēlāk bija kauns no kaimiņiem, no draugu vecākiem, no tās pašas Zanes, kura tagad vairs nevajāja viņu gaitenī, bet vienmēr noskatījās ar lūdzoša suņuka skatienu. Reizēm viņa atsūtīja jautājošu ziņu. Aicināja satikties, parunāties. Ko viņš varēja atbildēt? Kāpēc to vajadzēja darīt? Stulbums! Zane bija tikai acumirkļa ielāps viņa sirdij, kas nemaz nelīdzēja. Jo... Nekas nepalīdzēja. Nekas... Skolas sākumā viņš bija dabūjis vairākus aizrādījumus no skolotājiem un kopmītņu komandantēm. Viss sakrājās virs viņa galvas kā melns mākonis. Renāram varēja palīdzēt tikai viens cilvēks – Adrija.
Septembra beigās, ejot uz kārtējo tusiņu, Renārs apstājās Rīgā uz Daugavas tilta. Ko viņš te mokās? Ko viņš izdarījis nepareizi? Laikam taču visu salaidis dēlī? Nekas vairs nepalīdz – ne šņabis, ne Zane, ne draugi. Prātā ienāca Adrijas teiktais: “Ej slīcinies, ak jēziņ...” Varbūt tiešām tā ir izeja? Ielēkt upē, un nekas nesāpēs... Ne sirds, ne sirdsapziņa, ka nu pēc visa sadarītā ir kļuvis tikai vēl sliktāk. Vai Adrija bēdāsies? Kaut tikai pavisam mazdrusciņ? Vai sapratīs, kādu kļūdu izdarījusi? Vai kāds viņu vispār meklētu, ja viņš tagad te ielēktu? Nezinātu taču, kur meklēt... Ūdens noteikti ir auksts... Viņš nepaspēja izdomāt, kā būtu, ja būtu, kad garām gāja vecenīte ar plušķainu kranci saitē.
– Ej, mājās, dēls, ir pavisam vēls. Tu vēl esi tik jauns...
Renārs gribēja stulbajai vecenei kaut ko atcirst, bet tantiņa bija gabalā. Vecs cilvēks, bet tik ātri aizgājusi?
Tomēr domas par lēkšanu Daugavā kaut kur pagaisa. Ko vecā ar to gribēja pateikt? Arī uz tusiņu vairs negribējās iet. Sagumis viņš atgriezās kojās, kur dabūja noklausīties dežurantes lekciju par neapzinīgo jaunatni. Droši vien būs vēl kāds aizrādījums. Jokaini – ja viņš būtu atnācis tikai no rīta, dežurante neko neteiktu, jo nepamanītu vēlo pastaigu, tagad, kad viņš godīgi atgriežas, uzreiz dabū brāzienu.
Uzgājis beidzot savā istabā, puisis atlaidās gultā un paskatījās griestos ar iešķībo V-veida plaisu. Šīs kojas kādreiz nesabruks? Tāpat kā viņa dzīve šobrīd. Vienu viņš nesaprata joprojām – kā lai dzīvo tālāk? Kā? Kā lai noskalo, aizmirst un izdeldē tās atmiņas, kas sāpēja?
LAIKS LAIKĀ Jaunā laikmeta vēstījumi
12. feb. 2021,
Nav komentāru
Indu PuriLAIKS LAIKĀ Jaunā laikmeta vēstījumi
© Indu Puri, teksts
© Lolita Birzgale, vāka ilustrācija, 27 Tree Crowns
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
Izdevniecība «Ezerrozes grāmatas» 2021
Jaunajām enerģijām ienākot tavā dzīvē un pārejot pirmajam atklāsmes brīdim, daži no jautājumiem, kurus uzdosi kādā noteiktā posmā, ir: kāpēc tik daudz izaicinājumu?, kad šis viss pāries?.
Jaunajam laikmetam nav laika limita, to nevar ielikt vispārīgos rāmjos, sastādīt noteiktu programmu un pamācību. Tas, kā šis process notiek tev, būs atšķirīgs no tā, kā tas notiks citiem. Jā, ir kopīgas vadlīnijas, bet ceļa gājums, ātrums un pieredze – katram savi.
Ir daļa Jaunā laikmeta cilvēku, kuri atmostas un tūlītēji ļaujas Jaunajām enerģijām. Tas ir viņu dvēseles ceļš, kur pieredze jau ir iegūta, un izpratne par šo procesu var notikt tūlītēji. Tomēr šādu cilvēku ir ļoti maz. Lielākajai daļai ļaušanās ir lielākais izaicinājums. Iedomājies, ka tu līdz šim esi dzīvojis tumšā alā, taustījies un neko vairāk neredzējis. Un tad vienā dienā tavā alā iespīd spoža gaisma. Tā ir skaista, bet tā žilbina. Tu reiz esi bijis gaismā, tu zini, kā ir būt tur, tomēr esi to aizmirsis. Tu zini, ka gaisma būs tava izeja, bet esi tik apžilbināts, ka nemitīgi bēdz atpakaļ uz alu.
Ir nepieciešams zināms laiks, lai tu pierastu pie šī jaunā skatījuma, lai tu spētu atvērt acis un iziet ārā no savas alas. Tas, cik ilgi tu paliksi alā ar pagātnes aizvainojumiem, sāpēm, bailēm, stereotipiem un pieņēmumiem, arī noteiks, cik ilgs laiks paies, lai tu pilnībā pieņemtu Jaunās enerģijas.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem, esot ceļā uz Jauno laikmetu, ir tas, kā tu veido attiecības pats ar sevi un apkārtējiem. Ja tu esi starp cilvēkiem, kuri noliedz Jauno laikmetu, ja esi ģimenē un sabiedrībā, kur esi ticis vai joprojām tiec pazemots, tas prasīs zināmu laiku, lai tu sniegtu sev atļauju būt godīgam pašam pret sevi, lai apzinātos, ka ticība pašam sev nav egoisms.
Kad tu spēj pieņemt lēmumus, balstoties uz savu sirdsbalss aicinājumu, intuīciju un patiesajām vēlmēm, kad spēj nospraust veselīgas robežas. Jā, būs daļa, kuri šim nepiekritīs, sakot, ka augstākās apgaismības un apziņas pakāpe ir absolūta pieņemšana un mīlestība. Novirzīšanās no tā ir ego izpausme. Jā, ja mēs skatāmies augstākajā dvēseles attīstības punktā, tad – jā. Tik jautājums ir, cik dvēseles līdz šādai apziņai ir nogājušas savu ceļu. Lai līdz šim nonāktu un neieslīgtu atmošanās apvedceļos, vispirms ir jāiemācās atrast ceļu pašam pie sevis, nospraužot veselīgas robežas, iemācoties pateikt “nē” un atbrīvojot sevi no destruktīvām situācijām.
Kamēr mēs esam vēl tikai ceļā uz Jaunā laikmeta nostiprināšanos, kamēr Jaunās un Vecās enerģijas joprojām jaucas savā starpā, – tu piedzīvosi kāpumus un kritumus. Tas ir tāpat kā elpot. Jaunais laikmets ir dzīvs. Tu ieelpo, aizturi elpu un izelpo. Tas ir process, kura laikā tu mācies izjust un sajust. Ar katru apzinātu ieelpu un izelpu tu arvien vairāk iemācies izprast sevi, savas sajūtas un kā tas tevi ietekmē. Tomēr ar vienu noteikumu – ja tu veido izpratni. Tu nevari gaidīt, ka atnāks kāds, kurš visu izdarīs tavā vietā. Jā, ir metodes un prakses, kuras tev palīdzēs, tomēr lielākais darbs būs jāizdara tev pašam.
Ikvienam savs laiks. Atmosties vai ne. Iet uz priekšu vai palikt alā. Tas ir tavs laiks laikā.
Šis ir laiks, kad viss sarežģītais ir vienkāršs un vienkāršais ir sarežģīts. Šis ir laiks, kad atbildes vairs nemājo grāmatās un praksēs, bet gan tevī pašā. Viss ārpus tevis ir tikai un vienīgi kā bagātinājums, nevis centrs.
/Indu Puri/
Liels paldies par uzticēšanos un veiksmīgu sadarbību!
RUMBAS ŠALKAS KULDĪGĀ
12. feb. 2021,
Nav komentāru
RUMBAS ŠALKAS KULDĪGĀStaņislava Karlsone
Dzejas izlase
Cietie vāki, 148 lpp
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
© Gunta Losmane, vāka foto
Kā var aizmirst, kas ir bijis,
Bērnību ar maigu smaidu?
Kā var aizmirst jaunību,
Pirmo mīlu Ventas krastos?
Paldies, Staņislava, par veiksmīgu sadarbību! 🔶
Lieliska dāvana draugiem
11. feb. 2021,
Nav komentāru
Jolanta Tuza ir sagatavojusi lielisku dāvanu saviem draugiem gan latviešu, gan vācu valodā. Dienasgrāmata/gada plānotājs ir papildināta ar autores ilustrācijām. Krāsaini, glīti un vērtīgi. Paldies autorei par veiksmīgu sadarbību! 🔶
PASAULI MĒS ZĪMĒT SĀKĀM DIVATĀ
11. feb. 2021,
1 komentārs
PASAULI MĒS ZĪMĒT SĀKĀM DIVATĀAndris Marts
Dzejas izlase
Cietie vāki, 148 lpp
© Andris Marts, teksts
© Agnese Piļāne, sastādītāja
© Iveta Reinsone, teksta korekcija
© Sandra Vanaga, foto
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
Vienmēr ir jāatgriežas
Uz vietu,
Kur tu neesi viens, –
No kalna virsotnes,
No upes otra krasta,
No citiem
Nesaprotama teikuma.
/A. Marts/
LITERĀRĀS PASAKAS UN STĀSTI
11. feb. 2021,
Nav komentāru
LITERĀRĀS PASAKAS UN STĀSTIElita Ieva Puķe
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas'', 2021
Cietie vāki, 94 lpp
Saturs
LIELĀ OZOLU – MĪLESTĪBAS GRAVA
SAULCERĪTES UN SAULVEŽA BRĪNUMZEME
MARGRIETIŅAS UN ALMANTA SALDAIS AUGLIS
PUTNU VĒROTĀJA
LILIJAS DĀRZS
VĀRAVA
KURZEMES MĀLS
TAVA ZVAIGZNĪTE. Elita Ieva Puķe
11. feb. 2021,
Nav komentāru
TAVA ZVAIGZNĪTEElita Ieva Puķe un Irēna Anna Puķe
Edmunda Puķes ilustrācijas
Dzejoļi bērniem
Cietie vāki, 104. lpp
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas", 2021
Tava zvaigznīte pretī tev smaida,
Arī kad noskumusi acis uz zemi raidi.
Viņa vienmēr tevi samīļot, apskaut grib,
Priekos vai bēdās tai actiņas zib.
Zvaigznīte mirdzēs, bet nedzisīs,
Tā vienmēr tavā sirdī liesmiņu ienesīs,
Visur tev sekos, līdzi tālus ceļus ies.
Lai kurp tu ietu, viņa gaismu ceļā lies!
/E.I.Puķe/
21. GADSIMTA SIEVIETEI. Baiba Svjatska
24. nov. 2020,
Nav komentāru
Vai Tu kādreiz esi domājusi par to, ko Tev vajadzētu zināt un praktizēt ikdienā, lai varētu izveidot sevi tādu, kāda vienmēr esi vēlējusies būt? Šis plānotājs var kļūt par Tavas ikdienas labāko padomdevēju, palīgu un iedvesmotāju. Plānotājs „21.gadsimta sievietei” aizvedīs pretī mērķiem, kas saistīti ar Tavu veselību, izskatu un pašsajūtu. Ar tā palīdzību varēsi ērti plānot savu uzturu un fiziskās aktivitātes, kā arī būsi emocionāli iedvesmota darīt to ik dienu. Plānotājs paredzēts vienam Tavas dzīves gadam, tomēr tajā nav sākuma un beigu datumu, līdz ar to Tev nav jāgaida jauns gads, lai sāktu savu mērķu sasniegšanu.
– Tu to vari darīt, kad esi tam gatava, kaut vai šodien! Plānotājā esmu apkopojusi zināšanas un praksē uzkrāto pieredzi, kas atspoguļo nozīmīgāko informāciju, kas nepieciešama, lai Tu varētu pilnvērtīgi doties pati sava veselīgā dzīvesceļa maratonā. Šajās lappusēs Tu varēsi organizēt savu laiku, piefiksēt receptes, treniņu un uztura plānus, kā arī sekot līdzi saviem rezultātiem. Bfit plānotājs iet roku rokā ar manis izveidotām veselīga dzīvesveida programmām. Vari tos lietot kopā, lai būtu ērtāk sekot līdzi savas dzīves kvalitātes uzlabošanai.
/ Baiba Svjatska/
izdevniecība "Ezerrozes grāmatas"
Jaunākie ieraksti
-
TĀDA IR DZĪVE
6. apr. 2021 -
ELPOT SEVI
6. apr. 2021 -
LIEPĀJAS SPOKU STĀSTI
1. apr. 2021 -
KAS GUĻ ZIEMAS MIEGU
30. mar. 2021 -
BĒRNĪBA BRĪVAJĀ LATVIJĀ
13. mar. 2021 -
ZILĀ FLOVDIVA
13. mar. 2021 -
TĒVA MEITA
13. mar. 2021
DĀVANU KARTES!
Izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS piedāvā iegādāties Dāvanu kartes, kas iepriecinās jūsu radošos draugus vai mīļotos cilvēkus.
🖊 Dāvanu kartes kalpos kā apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā, arī par grāmatām.
🖊 Pasūtot dāvanu karti, jānorāda personas vārds un uzvārds - KAM dāvinās.
🖊 Summa - pēc jūsu izvēles. Izrakstīsim rēķinu apmaksai.
📩 Dāvanu kartes var saņemt gan digitālā veidā.
⭐️ Dāvanu kartes derīguma termiņš 12 mēneši.
Katram cilvēkam ir sava mirāža – nepiepildīts sapnis...
MĒS ESAM, LAI SAPNIS KĻŪTU PAR ĪSTENĪBU!
Aizvien biežāk izgatavojam īpašas dāvanas - KLADES - cietajos vākos A4, A5 un A3 formātā, ar rūtiņu vai baltām iekšlapām, lpp skaits pēc izvēles. Klades tiek izstrādātās pēc individuāla pasūtījuma - vāks, uzraksts. Piem. Austras Pakalnes sajūtu pieraksti.
Ja arī Tu vēlies iepriecināt kādu savu draugu, radinieku vai sevi, droši raksti!
DĀVANA
Zinot to, cik liels prieks ir kādam kaut ko uzdāvināt, piedāvājam izgatavot īpašu dāvanu - nelielu grāmatiņu. Tajā var ievietot jūsu vēlējumus, īpaša sadaļa autogrāfam, kuru var pievienot ar roku. Publicēt savus vismīļākos, vai jūsuprāt - visatbilstošākos - dzejoļus. Šāda apsveikuma, dāvinājuma grāmatiņa izmaksās tikpat, cik skaista apsveikumu kartiņa. Tikai starpība tāda, ka tā būs oriģināla.
Jums ir skolas salidojums? - Jauki! Ir dāvana, ko uzdāvināt saviem skolas biedriem.
Jums ir dzejas pasākums? - Lieliski! Ne katrs var atļauties uzdāvināt grāmatas, bet - te ir risinājums!
Jubileja, svētki... Mazliet gribās bagātināt veikalā nopirkto dāvanu ar kaut ko paliekošu un vērtīgu? - PIELIEC SAVU ĪPAŠO DĀVANU!
Skaists noformējums, autora fotogrāfija - pēc izvēles, dzeja, proza...
Māmiņ, Tev! 2019. gads
Daudz baltu, mīļu un sirsnīgu pateicības vārdu visiem 254 autoriem par mīlestības bagātajiem dzejoļiem, veltītajiem māmiņai! Neizsakāmi liels paldies skolotājiem un vecākiem, omītēm par atsaucību un līdzdalību kopkrājuma „Māmiņ, Tev!” veidošanā!
ANSELMS GRĪNS ar HSIN Ju-Wu
SAPŅU GARĪGA INTERPRETĀCIJA
Asociācija Terbera - Francija, orģināliz-devniecība Verlag Herder GmbH - Vācija un izdevniecība EZERROZES GRĀMATAS - Latvija
0
