ZIEDĪTE KALNA

Tik senu laiku vairs atmiņās neatsaukt. Varbūt ziedēja maijrozītes, varbūt īrisi vai lilijas? Bet priedes gan šalca, tāpat kā senāk un kā tagad.

Tolaik 1962. gada 14. jūnijā agrā rīta stundā, kad saule sijāja savu zeltu pāri Zemgales līdzenumam vietā starp Tērveti un Eleju pasaulē nāca cilvēks, kuram, tāpat kā visiem, Laimes māte šūpulī ielika atslēdziņu. Laimes atslēdziņu, ar kuru jāatver nākotne – pasaule, kura piederēs.

Vietu, ko tolaik sauca par Ziedkalni, cilvēks uz savām izjūtām satvēra – tālāk nest.

Atslēdza pirmos laimes vārtus – garām Berķenes dzirnavām, Lielberķenes muižai, kas šajos laikos atgriezusies visā savā diženumā, garām daudzajiem priežu stāviem līdz Berķenes astoņgadīgajai skoliņai, kurā iepriekšējā gadsimta sākumā kopā ar viņas vectēvu pie vācieša, skolas solus deldējis rakstnieks, dramaturgs Mārtiņš Zīverts. Tajā laikā gan vēl nemaz nenojaušot, ka skolas maize, kura viņas ceļos gūtā, būs paņemta uz visu mūžu līdz.

Otrie vārti – Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikums, 1980. gads. Bibliotekārs, ar tā laika kultūras pasākumiem, visos, kuros notika pirmizrādes, ielūgumi. Tas laiks, kad sāku nopietni pievērsties rakstīšanai. Ieraugot, izvērtējot, saprotot un paliekot saprastajā. Atspoguļojot, rakstot darbos. Sākumā dzejā, īsos stāstos.

Laika zīmes mainās kā zvaigžņu raksti nakts gaismā, dzīve strauji sauc uz priekšu.

Tika atslēgti trešie dzīves vārti. Sākās mācības dažādās skolās, augstskolās. Bulduru lauksaimniecības skola, LLA pedagoģija un mājturība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Sarkanā Krusta medicīnas skola.

Cik vien vārti vērās, tik ar šo laimes doto atslēdziņu vaļā slēdza. Reizē nepārtraukti rakstot izjūtas, pārdomas. Dzejā, prozā. Darbi dažādi, dažādus ceļus ejot.

No tā tālā laika līdz šodienai esmu piedalījusies daudzās kopgrāmatās. Pašai ir četrpadsmit autorgrāmatas.

Rakstu mazajiem, rakstu lielajiem. Tiem, kam vēlēšanās lasīt, kam mīļa latvju daina, kam tuva vēsture un virzība uz priekšu sevis meklēšanas ceļā.

Ir pārdomas vārsmās, ir īsproza un garie stāsti, ir pasakas, ir dzeja bērniem, un lielajiem ir romāni.

Mani darbi:

2015. gadā izdotā “Klints Dieva aizsegā”. “Atmiņu takās ziedi, kad zied”, 2017. “Dieva Tēva žēlastībā”. “Cilvēks ar rudzu graudu dvēselē”, “Sveces mūžs” manas domu pērles. “Cauri laikam.” 2018. Ilūziju maratons. “Cilvēka ceļš” 2019. “Garā upe I”, “Garā upe II”, 2020 “Ūriņš”, “Dina”.

Kopgrāmatas.

“Skaņas pār Lielupi” 2007., “Zemgales vācelīte” 2009., 2008., 2009.,2010., 2014., 2015., 2016., 2017., 2018., 2019.

“Kristīgais almanahs Helihons” 2011.,

Mana grāmata 15. sējums 2017., 6. sējums 2011.,

“Atnākt līdz Dieva sirdij”, 2011. “Es krūze, tu dzēriens”.

“Domu pērles”:

2016. “Kad rozes nenovīst”, 2015. “Dzīvot un nesadegt”, 2016. “Sirds kā vijole skan”, 2015. “Ūdensrozes noslēpums”, 2016. “Es uzticos debesīm”, 2015. “Zem eņģeļa spārna”, 2015. “Svētvakars”, 2019. “Sajūtām vieglām”, 2015. “Miega peles mazie sapņi”, 2018. “Debesu asaras”, 2018. “Likteņa ceļos maldoties”, 2016. “Zvaigžņu putekļi”, 2017. “Rītausmā”, 2019. “Mana dvēsele tevi slāpst”, 2016. “Es uzticos debesīm”, 2017. “Ar ticību sirdī”, 2015. “Kad krēsla klauvē pie loga”, 2018. “Latvijai”, 2017. “Saules pusē būt”, 2019. “Zvaigznes iekrīt nakts tumsā”, 2016. “Kad rozes nenovīst”, 2015. “Dzīvot un nesadegt”, 2016. “Sirds kā vijole skan”.

“Ezerrozes grāmatas”

2019. “Gaisma tumsā”, 2020. “Pieradināt taureni”, 2017. “Lai runā klusums”, 2020. “Satikties ar vakardienu”, 2019. “Liktenī ierakstīts”, 2018. “Tik baltu kā sniegs”, 2015. “Paņem mani līdz”, 2016. “Tavs vārds ir mīlestība”, 2018. “Ilgu aizvējā”, 2019. “Latvijas oļi”, 2017. “Tu atvēri man debesis.” (2020. “Bērnības lukturītis”).

PALDIES PAR VEIKSMĪGU SADARBĪBU!

Nav komentāru

Komentēt