ESTERE - Signes Lūsiņas atsauksme
20. feb. 2023,
Nav komentāru
Šī grāmata mani nolika uz pauzes. Es pat kādu laiku nespēju pateikt - patika, nepatika...
Kad sāku lasīt, pirmā doma bija: "Kā var rakstīt tādus murgus?"
Atzīstu godīgi. Droši vien nebūšu vienīgā ar šādu pirmo iespaidu. Noliku uz galdiņa - lai stāv. Tomēr vienā vakarā paņēmu un vairs nespēju nolikt, līdz bija izlasīta.
Un ne jau saturs mani mudināja lasīt, ne ierastais jautājums "Kas notiks tālāk?". Nē, mani lasīt mudināja prāta un izjūtu sadursme. Ik pa brīdim šķita, ka prātā notiek maza eksplozija.
Ik lappuse lika uzšķērst pašai sevi. Ieraudzīt sevī iedomību, bailes, augstprātību. Reti, bet dažreiz cietsirdību. Ik lappuse nolika manu dzīvi plaukstā brīvai apskatei, un ne viss, ko redzēju, man patika.
Ik lappusē es ieraudzīju mūsu pasauli citām acīm. Cik trāpīgi uzrakstīts! Cik precīzi!
"Gruži vienmēr grib atgriezties. Galvenais- vismaz daļu saredzēt un aizslaucīt, kaut ar vairākām reizēm, lai tie nepielīp un nepaliek par telpas būtību." (153.lpp.)
Mēs esam piegružojuši pasauli ar negatīvām emocijām, mantām, niekiem, kuri rada lieku balastu mūsu dzīvei. Mēs esam piegružojuši savas dzīves ar nevajadzīgiem cilvēkiem, notikumiem pienākumiem.
"Monētas ir tādas pašas lietas kā pārējās, atšķirība- kā tās pielieto" (151.lpp.)
Dzīšanās pēc naudas, mantas bieži aizēno patiesās dzīves vērtības. Skolā strādājot, redzu, ka vecākiem vairs nav laika saviem bērniem, jo ir darbs, darbs, jāpelna nauda. Nav laika parunāties, samīļoties, tad nu skolēni nāk runāties ar skolotāju, nāk samīļoties.
"Zini, kas ir visdrausmīgākais? Iemīlēt savu darbu! Būt tikai un vienīgi savam darbam, iestāstīt, ka bez tevis nevar. Tad pazūd cilvēki un eksistē tikai darbs. Ilūzija par mīlestību pret darbu ir lamatas. Liekas, kādā mirklī veicu darbu ar mīlestību, tad darbu nosaucu par mīlestību. Es sajaucu lietu kārtību." (119.lpp.)
Arī man bieži liekas, ka esmu neaizstājama, eju uz darbu pat, ja slikti jūtos, esot uz slimības lapas, domāju par darbu, sazinos, jo kā nu bez manis?
Un, protams, kā tad bez mūsu bailēm! Bailēm būt nepieņemtam, nesaprastam, atstumtam...Šīs bailes bieži liek cilvēkam pārkāpt saviem principiem, jūtām, un darīt tā, kā pareizi šķiet citiem.
Es beidzot, savā vecumā, beidzot esmu tikusi vaļā no šīm bailēm, un man tiešām uzšķaudīt, ko par mani padomās, vai mani pieņems vai nepieņems. Es ļoti labi jūtos pati savā kompānijā, lai par visām varītēm meklētu sabiedrotos tur, kur mani varbūt nemaz negrib. Man nav baiļu pateikt "NĒ!", man nav baiļu izlaist kādu manuprāt nevajadzīgu sapulci, man nav baiļu pirmajā vietā likt savu ģimeni, savu personību un jā, savu lepnumu. Ja mani negrib, tad negrib.
"No tā visvairāk baidījos. Būt nesmuks, kāds arī esmu, būt nepieņemts, būt izstumts, būt nemīlēts." (120.lpp.)
Šī grāmata dod drosmi.
Kaut kādā ziņā Esteri varētu salīdzināt ar Alisi, kura nokļūst Aizspogulijā, vai ar Faustu, kas iziet visus elles lokus.
Grāmata, kura jāizlasa. Grāmata, kura iesper par smadzeņu rievām, pa pakaļu un liek domāt. Kura liek saskatīt. Liek diskutēt.
/Signe Lūsiņa/
PSIHONAUTI. Guntis Kalnietis
20. feb. 2023,
Nav komentāru
IESAKĀM❗️Grāmata, kas neatstās vienaldzīgu.
Sirsnīgi sveicam autou 🖊 GUNTI KALNIETI
🖊ar autorgrāmatas📙 PSIHONAUTI📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
📚 Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
Šajā romānā, kas ir viena gada notikumu hronika, fantāzijas nav daudz. Tajā laikā es strādāju kādā no Latvijas augstskolām, kurā mācījās topošie psihologi, un pazinu dažus šo neparasto piedzīvojumu dalībniekus. Cik varēju, esmu restaurējis notikušo pēc savām atmiņām un man stāstītā. Lai varētu iegūt pilnīgāku ainu, reizēm nācās pielietot ne tikai šos ierastos un “normālos”, bet arī “paranormālos” informācijas iegūšanas līdzekļus vai izmantot analoģijas – ja jau parapsiholoģiskie fenomeni eksistē un ir pierādīti daudzās pasaules laboratorijās un pētniecības centros, tad ar tādām parādībām būs saskārušies arī mūsu psihonauti.
Kaut arī saņēmu atļauju izmantot vairāku cilvēku datus, tomēr, lai tiktu saglabāta konfidencialitāte, visu romānā minēto personu un organizāciju identitātes ir mainītas.
/G.Kalnietis/
Vērtīga un aizraujoša grāmata, kas pieejamā un gleznainā valodā tuvina zinātni ikdienas dzīvei, atklāj psiholoģijas, kā zinātnes par cilvēku un viņa dvēseles attīstību, daudzpusību. Romāna lasīšana liek paskatīties uz dzīvi ar psihologa un filozofa acīm un aizdomāties par daudziem jautājumiem. Līdzās interesantajam romāna varoņu attiecību izklāstam īpaši vērtīgi ir vēsturiskie un kultūras aspekti un tas, kā mēs uztveram zināšanas par cilvēku.
Dr. paed., asoc. prof. Ņina Linde,
LZA Ekonomikas institūta direktore
Romāna idejas ir iedvesmojošas, tēli atbilst notiekošajam, spilgta politiskā un sociālā vide un arī fons. Romāna vērtība ir autora darba pieredze un plašās zināšanas. Iedvesmo prasme saskatīt kopsakarības, turēt spriedzi, intrigas dzīt caur domu labirintiem. Gudru cilvēku rokās tiks veidota nākotnes pasaule – labāka, vērtīgāka, – to izlasīju šajā romānā.
Eva Mārtuža
Grāmata “Psihonauti” lasītāju savā varā patur no pirmā vārda līdz beidzamajam punktam. Spēcīgi un kolorīti galveno varoņu raksturojumi, izmantoto vēsturisko faktu precīzi izklāsti, spilgti ģeogrāfisko vietu apraksti, bagāta, izteiksmīga valoda, mazliet mistikas un fantāzijas – tas viss Gunta Kalnieša romānā apvienots intriģējoši vijīgā un raitā, saistošā un sevī ievelkošā stāstījumā.
Iveta Reinsone
MANAS MELBURNAS MEITENES. Dainis Markovskis
20. feb. 2023,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autou 🖊 DAINI MARKOVSKI
ar autorgrāmatas📙 MANAS MELBURNAS MEITENES📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
📚 Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
Grāmata “Manas Melburnas meitenes” ir par (divdesmit divām) latviešu sievietēm, kurām bija lemts piedzimt pagājušā gadsimta sākumā un pēc Otrā pasaules kara un bēgļu gaitām savu turpmāko dzīvi pavadīt tālu prom no savas Dzimtenes – Austrālijā.
Katru no viņām varētu salīdzināt ar brīnumskaistu un vienreizēju puķi. Katrai puķei ir savs vārds un savs skaistums. Līdzīgi kā manām meitenēm, katrai ir savs raksturs un neatkārtojams skaistums.
Katrai no viņām bija jāiziet cauri daudzām grūtībām, pārbaudījumiem, sāpēm, zaudējumiem, tomēr viņas spēja saglabāt sevī dzīves gudrību, dzīves garšu, gara spēku un būt vēl par svētību citiem.
Katrai no viņām ir savs raksturs, dažādi talanti, piedzīvojumi, bēdas un prieki, bet visas viņas vieno ticība Dievam, Tēvzemes mīlestība, latviešu valoda, dziesma un latvietība – vislabākajā šī vārda nozīmē.
Kad es šīs brīnišķīgās sievietes satiku un iepazinu Melburnā, lielākā daļa no viņām bija vairāk nekā astoņdesmit gadus vecas. Tas bija laikā no 2010. līdz 2019. gadam.
Vecumam nav nekāda sakara ar gadu skaitu, vismaz manām meitenēm jau nu noteikti nē!
Apbrīnojami, ka latviešu sievietes arī dzīves saulrietā ir tik garīgi stipras, sievišķīgas un spilgtas. Daudzas no manām Melburnas meitenēm savus pēdējos dzīves gadus ir aizvadījušas Melburnas Latviešu Ciemā.
Paldies Dievam, ka man bija iespēja un reizē laime satikt un nedaudz iepazīt šīs sievietes, kurām visnotaļ patika, ka es viņas bieži saucu par meitenēm.
Paldies Jums, manas mīļās meitenes!
Jūsu Dainis M.
KAD APKLUST PUTNU BALSIS. Gunita Freimane
20. feb. 2023,
Nav komentāru
❗️ JAUNUMS ❗️
Sirsnīgi sveicam autori🖊 GUNITU FREIMANI 🖊
ar romāna📙 KAD APKLUST PUTNU BALSIS📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
📚 Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
“Mīlestība nejūt rasi, nejūt ierobežojumus un sāpīgus asu šķautņu sliekšņus, kuru pārkāpšana prasītu neiespējami augstas spējas. Mīlestība pārpeld šos sliekšņus, kā ūdens straume noskalo tos maigus, līdz tie kļūst apaļi kā akmeņi gultnē, kam ūdens tek pāri viegli un strauji, turpina savu tecējumu, izvēršoties plašumā. To nevar apturēt ne pasaules spēki, ne likumi.”
Romāna “Kad apklust putnu balsis” notikumi risinās Otrā pasaules kara laikā gan Polijā, gan Latvijā. Grāmatā skaudri un sāpīgi atklāta gan kara darbība okupētajās teritorijās, gan iznīcinošais posts, ko karš sev nes līdzi, nesaudzējot ne dzīvo dabu, ne vienkāršo cilvēku dzīvības.
Cilvēki mīl, nīst, spēj būt skarbi, dara pāri, arī glābj citus šķietami bezcerīgās situācijās, pakļaujas likumiem vai cenšas apiet tos. Pāri visam beznosacījuma mīlestība, kura nepazīst nekādas cilvēku uzliktās robežas.
Romāna galvenais varonis ir vācu armijas virsnieks Heincs Švandners – ar smagu, kara apstākļiem piemērotu un grūtā dzīvē rūdītu raksturu, kuram sieviešu asaras neizsaka neko. Cilvēks, kuru, iespējams, var mainīt vien nelaime vai mīlestība.
Skaistā Latvijas lauku apvidū virsnieks sastop daiļu meiteni ar plašu sirdi, kuras tīrā mīlestība apvij kā smalkā tīklā. Viņi paliek iesprostoti Kurzemes cietoksnī, būdami neziņā par savu likteni un izredzēm izkļūt no kara šausmām.
PAAUDŽU IENAIDĀ III UN IV DAĻA
20. feb. 2023,
Nav komentāru
🖊 ZIEDĪTE KALNA 🖊
📙 PAAUDŽU IENAIDĀ 📙
tetraloģijas III un IV daļa
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
Uz jautājumu: “Kas ir Cilvēks?” ir vairākas atbildes. Vispirms jājautā tālāk: kā šo vārdu saprot, kāds ir šī vārda mērs? Visos laikos, kādos vien pasaule pastāvējusi, tai cauri vijies vārds Cilvēks, kurš atbilstoši tā vārda valkātājam arī darbojies. Ar sevi kopā, sevī, aiz sevis un vēl zem sevis nesot pats sevi – vārdu Cilvēks!
Paaudzes mainījušās nesaskaitāmi. Tāpat neskaitāmi mainījušas pasauli ap sevi. Bez gala daudz notikumu, kas gājuši pāri zemei, kur cilvēks dzīvojis. Miesa, kas no zemes ņemta, par zemi vienmēr palikusi, organiski barojot tās virsmu. Un tikai mazs mirkļa pieskāriens, kas pasprucis, aiztraucies debesīs par cilvēku tālāk pastāstīt.
Bet cilvēka darbi? Tie paliek pēc viņa. Gan labie, gan ļaunie. Arī tie – vienkāršie, kuri sajaucas kopā ar laiku ritmu.
Pāri pār visiem laikiem ir nerakstītais likums – paaudžu mainība. Ar visu, kas pa ceļam no sākotnes līdz katra šodienai. Piesātināts laiku loku posms, kas aizvirzās tālu prom un atkal kā vāvere ritenī atgriežas atpakaļ.
Grāmatas “Paaudžu ienaidā” turpinājums tālāk nes sevī pārdzīvojumus, sāpes un ugunīs kaldinātu pacietību un izturību. Dzimtenes mīlestību. Vienlaikus arī ko tādu, ko laiks var klusināt, cilvēka sirds piedot, bet ne aizmirst.
Lasiet lēni! Vārdi reizēm liks klusēt, pārdomāt... Kādam atgriezties atmiņās. Gadi nepielūdzami steidzas.
Atmiņas, iedegušas sveci, raugās tās liesmā un nopūšas. Tāds ir bijis tas laika skrējiens, tāds! Un domas klejo pagājībā...
VĒZIS UZVEICAMS AR SULU KŪRI
20. feb. 2023,
Nav komentāru
❗️ JAUNUMS ❗️
Sirsnīgi sveicam autori🖊 DINU LĪGOTNI 🖊ar autorgrāmatas 📙 IEDVESMAS GRĀMATA CEĻĀ UZ VESELĪBU. Vēzis uzveicams ar sulu kūri 📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
📚 Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
Grāmata veidota kā iedvesmas avots ceļā uz pilnīgu atveseļošanos saslimušajiem un aicinājums apzinātākai un vērīgākai attieksmei pret savu ķermeni veselajiem.
Ko darīt, ja konstatēta nopietnā diagnoze – vēzis? Uzticēt savu dzīvību un veselību citiem, pat ja statistika liecina, ka izdzīvojušo skaits pēc 5 gadiem ir mazāks nekā puse? Ieslīgt depresijā un sevis žēlošanā? Vai tomēr pašam uzņemties atbildību par savu ķermeni un paskatīties uz notikušo apzinātāk?
Jautāsiet, vai vēzi iespējams uzveikt ar dabas līdzekļiem, bez zālēm un operācijas?
Pilnīgi noteikti! Ar grāmatā izklāstīto metodi vai citu alternatīvu.
Galvenais ir nesamierināties, meklēt, izvērtēt, salīdzināt, darīt!
Vēlos parādīt mūsu pašu dabīgo, vienkāršo un unikālo spēju ietekmēt slimības norisi un pašiem uzveikt šķietami briesmīgo piecu burtu diagnozi ar pārbaudītu metodi, kas jau līdz 1989. gadam vien izglābusi vairāku tūkstošu cilvēku dzīvības Vācijā un Austrijā. Metode ieteikta tālāk un izdziedināto skaits nav saskaitāms.
Grāmatā atspoguļota detalizēta sulu kūres veikšanas gaita, ņemot vērā tās radītāja un citu autoru pieredzi. Apkopoti arī dažādu autoru skatījumi par slimību rašanās iemesliem un iespējamajiem risinājumiem. Esmu ievietojusi manas ģimenes locekļu, kolēģu un paziņu šķietami brīnumainās izveseļošanās pieredzi. Tie ir dzīvi pierādījumi, ka metode patiesi sniedz lieliskus rezultātus.
Aicinu izjust savu ķermeni, ieklausīties katrā, pat vissīkākajā problēmā un pašiem izmainīt dzīvesveidu tā, lai tas nebūtu jādara slimībai! Ja ļausies, grāmata Tev pavērs jaunu skatījumu uz dzīvi, jaunas iespējas!
DINA LĪGOTNE, Silto smilšu terapijas un DVE speciāliste, FB lapas “Dabīgais ceļš uz veselību” veidotāja. Cilvēks, kurš visu apzināto dzīvi meklējis ceļu uz harmoniju un veselību.
BALTĀS TAKAS Ruta Bērziņa
20. feb. 2023,
Nav komentāru
❗️ JAUNUMS ❗️IESAKĀM❗️
Sirsnīgi sveicam autori🖊 Rutu Bērziņu 🖊ar autorgrāmatas 📙 BALTĀS TAKAS 📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
📚 Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!
Romāns “Baltās takas” nekādā ziņā nav autobiogrāfisks, tikai notikumos aprakstītās vietas un laiks ir īsts. Šis ir pirmais manis sarakstītais romāns, kas tapis pirms aptuveni 50 gadiem. Dažus gadus vēlāk uzrakstīju savu nākamo romānu. Rakstījusi esmu ļoti daudz, taču saglabājušies ir tikai šie divi minētie.
Tā kā esmu pēckara bērns un esmu bijusi lieciniece savu vecāku liktenim, tad šobrīd notiekošais karš Ukrainā man atsauca atmiņā bērnību un jaunības laiku, par kuru stāstīts manā pirmajā romānā “Baltās takas”. Lai gan darbs ir rakstīts pirms 50 gadiem, tas ļoti rezonē ar šī brīža sajūtām un situāciju pasaulē.
Dienu un nakti, ziemu un vasaru jautri čalo nerātnā Skanstupīte. Pavasaros smagus, ziediem piebērtus zarus šūpo baltās ievas, ticēdamas – tām mūžīgi lemts spoguļoties skaidrajā upes ūdenī un noreibt pašām savā baltajā mīlestībā.
Čirkst balts sniegs zem slēpēm. Tālumā aizvijas baltas cerību sliedes. Romāna “Baltās takas” galvenā varone vidusskolniece Ieva sapurina savus zeltainos matus, draiski iesmejas, atgrūžas ar slēpju nūjām... Slīd vareni! Tramplīns! Lidojums! Noturēties kājās! Gadās arī krist. Jāspēj piecelties. Gluži kā dzīvē... Iemīlēšanās. Mīlestība. Satikta skolas gados. Cik stipra tā būs? Šķiet, uz mūžu. Vai varbūt tomēr bērnības draudzība pāraugs mīlestībā? ...
"ESTERE" Zane Blumberga-Butkeviča
21. jan. 2023,
Nav komentāru
Vēl viens sapnis ir kļuvis par īstenību.
❗️ JAUNUMS ❗️IESAKĀM❗️
Sirsnīgi sveicam autori🖊 Zani Blumbergu-Butkeviču ar autorgrāmatas 📙 ESTERE 📙klajā nākšanu! 🌹
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2023
Grāmatu var iegādāties: https://www.ezerrozesgramatas.lv/maza-bodite/item/estere/
📚 Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!
Grāmata “Estere” ir savu atspulgu ieraudzīšana. Sevis iepazīšana ne caur konfekšu papīriņiem veikalā, bet caur kliedzieniem psihiatrijas nodaļā. Estere satiek tos, kas ir katrā cilvēkā, – gan Eņģeli ar ielauztu spārnu, gan Augstprātību un Lepnību, gan Dievu un Velnu, gan Nāvi un Bailes. Maldi mēdz būt gan fiziskajā, gan garīgajā pasaulē. Tikai retais ieskatās savā dvēselē. Estere runā caur sirdi, vēloties dzīvot. Patiesība nav nopērkama. Tā smeldz sirdī vai nu kā sāpes, vai kā prieks. Tā spēj būt vārdos netverama, bet sirdī pazīstama.
/Zane Blumberga-Butkeviča/
Aiziet līdz tai līnijai, aiz kuras, iespējams, nav nekā. Nostāties aci pret aci ar savām bailēm. Izcīnīt uzvaru pār saviem iekšējiem dēmoniem. Pazaudēt, lai iegūtu. Atdot, lai saņemtu. Neapmaldīties spožo ilūziju vilinājumos, bet saglabāt savu patiesību. Kurš pateiks, kā ir pareizi dzīvot un kā nav... Cik vērta ir cilvēka dzīvība? Kamdēļ mēs dzīvojam? Vai tā ir izvēle vai vislielākā dāvana? Katrai dzīvei ir savs scenārijs.
Kad sāpju lietus lāses pārāk asi sitas sejā un auksts bezcerības vējš triec izmisumā – atrast sevī spēku ticēt un uzticēties sev un savam Sargeņģelim.
/Iveta Reinsone/
Prologs
Viņa skrāpēja savu Egoismu stērbeli pa stērbelei, līdz asins pilienus redzēja sev aiz nagiem un Egoismam acīs. Viņš smaidīja. Lielījās. Piepūtās.
“Šādi arī pašapziņa noskrāpēsies,” Ego ņirdza sejā. “Tu nevarēsi neko, jo Nekas jau esi.”
Ego atgādināja viņas jogas skolotāju, kurš mācīja par Augstāko Es Visumā. Tur staipies, kā gribi, skolotājs vienmēr būs pārāks, tā tas iekārtots – būt zemākam... Vienu pakāpienu vai divus. Maksāt, lai justos zemāks, bet trenētu sevī ilūziju – būt augstākam.
“Izbeidz, tu mani moki!” viņa sacīja.
“Kurā mirklī es tevi moku, dārgā sirds?” viņš smējās, tad pavīpsnāja: “Tajos mirkļos, kad lauz sevi jogas nodarbībās un stāsti citiem par elpošanas metodes nepieciešamību, es būtu tas vainīgais! Tiešām?!!”
Viņa ievilka elpu un iesita viņam pļauku.
Egoisms skatījās acīs un jautāja:
“Tu domā – man patīk būt tik lielam, kādu tu esi mani padarījusi? Sitot mani, tu dari mani lielāku. Domā – man patīk, ka manu māsu esi aizstūmusi tik tālu, ka viņu pat neredzu?”
“Kas ir tava māsa?” viņa apmulsusi jautāja.
Pie durvīm parādījās trausla sieviete, kā no koncentrācijas nometnes iznākusi.
“Kas tu esi? Kā tevi sauc?” viņa jautāja.
“Mani sauc Pazemība, esmu viņa māsa.” Sieviete norādīja uz Egoismu. “Tu mani tagad vari nogalināt, tam spēka pietiek visiem. Esmu piekususi.” Viņa skatījās izmocītu skatienu.
Egoisms klusēja. Pazemība arī. Sieviete raudāja.
Kaut kas telpā mainījās, caur asaru aizmiglotu skatienu sieviete mēģināja to saskatīt. Egoisms izskatījās tievāks un veselīgāks. Viņa māsa Pazemība – cilvēcīgāka.
Kaut kas mainījās...
Pie durvīm cigareti piesmēķēja Augstprātība.
"Sekundes mīlestība ir vairāk nekā gadiem ilgs tukšums"
Valdis Voins. TERORISMA VĒSTURISKĀ PIEREDZE: MINHENE 1972
21. jan. 2023,
Nav komentāru
Dr. iur. Valda Voina jaunā grāmata “Terorisma vēsturiskā pieredze: Minhene 1972” veltīta notikumiem, kuri norisinājās piecdesmit gadu garumā – no teroristu uzbrukuma 1972. gada olimpiskajās spēlēs Minhenē līdz problēmu risinājumam un atceres pasākumiem 2022. gadā.
Autora iepriekšējie darbi “Terorisms. Mūsdienu problēma un tās risināšanas iespējas” (2020) un “Terorisms. Pretdarbības organizēšana starptautiskajā un nacionālajā līmenī” (2020) veltīti drošībai un terorisma draudu iespējamai novēršanai.
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas" 2023
CEĻOJUMS SEVĪ Artis Puriņš
4. dec. 2022,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autoru 
Arti Puriņu ar trešās autorgrāmatas 
"Ceļojums sevī" klajā nākšanu! 
Arti Puriņu ar trešās autorgrāmatas "Ceļojums sevī" klajā nākšanu! Kad Tavā dzīvē izveidojas situācija, kas Tevi izsit no līdzsvara, pajautā sev, kurā pozīcijā dzīve šobrīd mani ir nolikusi – skolēna vai skolotāja? Laiks stāstīt vai laiks sadzirdēt? Rādīt vai saskatīt? Reizēm caur citiem dzīve māca Tevi, bet reizēm caur Tevi dzīve māca citus. Sajūti savas situācijas pozīciju, un Tavs redzējums tiks paplašināts.
Grāmatu var iegādāties: https://mindvit.lv/product/celojums-sevi-autora-autografs/NE TIKAI DZEJA
4. dec. 2022,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Birutu Kāpostiņu ar dzejas grāmatas 📙 "Ne tikai vārdi" klajā nākšanu! 🌹
Laika
skrējienā apstājies mazliet,
Un tu
ieraudzīsi, kas tev blakus iet.
Kādam
pateiksi piedod, citam – paldies.
Sapratīsi,
kurš ir draugs, kurš – ienaidnieks.
Atskārtīsi,
ar kuru vēlies tālāk dzīvi siet.
Apstājies
vienkārši tāpat vien –
Tik
ļoti nesteidzies!
DESERTS / Laima Poga
23. nov. 2022,
Nav komentāru
❗️ JAUNUMS ❗️
📚 Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Laimu Pogu ar romāna 📙 "DESERTS" klajā nākšanu! 🌹
21. gadsimta jaunajai paaudzei ir tiesības dzīvot drošā un labestīgā vidē, kura, savstarpēji sadarbojoties, mācoties no kļūdām, mums jāveido visiem kopā. Pat vislabāk apsargātajā vidē dažbrīd var ielauzties tās negācijas, kas joprojām apdraud mūsdienu sabiedrību.
Kad jauniešu ierastajā mierīgajā ikdienā ienāk nežēlība, vardarbība, necieņa pret personību, līdzcilvēku vienaldzība un pasivitāte ir līdzvērtīga noziegumam.
Kā pretstatu sarežģītajām, vēl neatrisinātajām dzīves problēmām romāna varoņi piedāvā noturīgu attiecību, draudzības un mīlestības piesātinātu gaisotni.
Raita stāstījuma valoda, interesanti sižeti un sirsnīgi dialogi veido romāna personāžu savdabību, aicinot lasītāju iejusties vairāku paaudžu pieredzē un sadarbībā, kuru vieno galvenais secinājums: “DZĪVEI BEZ PATIESIEM DRAUGIEM, LĪDZJŪTĪBAS UN MĪLESTĪBAS NAV JĒGAS UN VĒRTĪBAS.”
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
PAZAUDĒTĀ CERĪBA/ Atstumtā uguns II daļa
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Lieliskas ziņas
Jau decembrī!
Jau decembrī!Jauno rakstnieku konkursa dalībnieces Agneses Pastares romāna ATSTUMTĀ UGUNS - II daļa - PAZAUDĒTĀ CERĪBA.
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
Pēc satraucošajiem notikumiem Detskā Linda ir atgriezusies savās jaunajās mājās Rejlidā. Nemiers un bailes nav pazudušas, tomēr tās ir krietni mazāks traucēklis ikdienā nekā savulaik. Tuvojas mācību gada sākums Rejlidas vidusskolā. Linda, apņēmības pilna, pārkāpjot pāri uztraukumam, svešajā, vēl neiepazītajā vidē sāk mācīties cīņas mākslu.
Linda grib pildīt solījumu – doties atpakaļ uz Detsku, tiklīdz sāksies rudens brīvlaiks. Viena maza izvēle noved pie citas, jaunas bailes pārklāj vecās, nebijuši sarežģījumi dod atklāsmes par sevi un pasauli apkārt. Lindas prātu nav pametusi doma, ka kādu dienu viņai kopā ar draugiem nāksies stāties pretī Ariatai. Gluži negaidot, Lindu pārņem vēlme – būt pavisam parastai meitenei Rejlidā, nevis uguns elementa pārstāvei ar misiju aizstāvēt sev tuvos. Turēt Armastum doto vārdu paliek arvien grūtāk...
ZAĶĒNS MIKS UN LAIMES ZVAIGZNE
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Viktors Jakobsons jeb plašāk pazīstams kā Viktorio Banderas lll, Burkānciema Imperators, Mauritānijas Goda konsuls, Olimpiskais čempions balonu pūšanā un Breda Pita vecākais brālis, skaistulis, mačo un izcils horeogrāfs, izcilā māksliniece Karīna Priedīte, neapšaubāmi feinākā izdevniecība "Ezerrozes grāmatas"Šis gandrīz patiesais stāsts par mazo zaķēnu Miku Tevi ievedīs draudzības, labestības un jautru piedzīvojumu pasaulē...
Grāmata par Miku sākas ar to, kā viņš, vakarā sēdēdams pie sava mazā namiņa loga, ierauga krītošu zvaigzni un nolemj to uzmeklēt, lai izteiktu savu vēlēšanos.
Viss stāsts ir par to, kā Miks ceļā satiek citus meža iemītniekus, kurus agrāk nav pazinis, un tie kļūst par viņa draugiem. Tur ir gan dīvainais profesors Kurmis, gan bailīgais Vilks, gan meža avīzes korespondente Žagata, gan daudz citu interesantu un, vari mums ticēt, arī uzjautrinošu varoņu, kuru piedzīvojumi liks pasmaidīt gan mazajiem lasītājiem, gan viņu vecākiem, audzinātājiem un ikvienam, kurš lasīs šo grāmatu.
Grāmatas tapšana ir vairāku cilvēku kopdarbs. Mūsu mazajā kolektīvā ir gan bērnudārzu audzinātājas un skolotājas, gan cilvēki, kuriem pašiem ir jau bērni un mazbērni. Teiksim godīgi, mums ir mazliet apnikuši supervaroņi, pasaules glābēji, karotāji un kosmiskie briesmoņi. Mēs gribam pasauli kaut par mazu nieciņu padarīt labestīgāku, draudzīgāku, citam citu saprotošāku un atsaucīgāku. Un varbūt ar šo stāstu kāda maza bērna sirsniņā iesēsies draudzības un pasaules mīlestības sēkliņa, kura viņu pavadīs visu dzīvi...
Grāmata galvenokārt paredzēta pirmsskolas un sākumskolas bērniem vecumā no 3 līdz 9 gadiem, bet ticam, ka tā patiks arī bērnu vecākiem. Grāmatas skaistās, saprotamās un mīļās ilustrācijas zīmējusi jauna un talantīga bērnudārza skolotāja, kura ļoti labi zina, ko grib redzēt bērni un kas viņus spēj ieinteresēt.
Sirsnīgi sveicam autoru Viktoru Jakabsonu ar savas pirmās grāmatas "Zaķēns Miks un Laimes zvaigzne" klajā nākšanu!
Viktoru Jakabsonu ar savas pirmās grāmatas "Zaķēns Miks un Laimes zvaigzne" klajā nākšanu! Apsveicam mākslinieci 
Karīnu Priedīti ar debiju grāmatas ilustrēšanā.
Karīnu Priedīti ar debiju grāmatas ilustrēšanā. INGUNA SEGLIŅA - ATRAST PAZAUDĒTO SEVI
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Grāmatas var iegādāties par draudzīgām cenām izdevniecības mājaslapā.
JAUNUMS! 
Liels, liels paldies autorei Ingunai Segliņai par uzticēšanos, sirdsmīlestību un sadarbību! 
Paldies par iespēju izlolot grāmatās spēka vārdus ikdienai gan domugraudos, gan dzejā. Ik vārdā ir ierakstīta dzīves gudrība un šīs sievietes viedums. 
Paldies par iespēju izlolot grāmatās spēka vārdus ikdienai gan domugraudos, gan dzejā. Ik vārdā ir ierakstīta dzīves gudrība un šīs sievietes viedums.
Grāmatas var iegādāties Jānis Roze, Virja LK un Globuss grāmatnīcās.
Nenokavē! Grāmatu skaits ir ierobežots, bet svētku vecītis jau smērē slēpes.
Pametiet visu to, kas izsūc no jums dzīvotgribas spēku! Neko nesakot, klusu, nepiesaistot uzmanību, vienkārši aizejiet no visa tā, kas jūs nogurdina! Necentieties kaut ko izmainīt – nemainīsies. Necentieties paskaidrot – nesapratīs. Necentieties aizklauvēties – nesadzirdēs. Reizēm vienīgā izeja no situācijas ir durvis ar uzrakstu Izeja. Un tā nav vājo izvēle. Tas ir pārdomāts lēmums, lai saglabātu sevi un paglābtos no tā, kas lēnām saindē.
[I. Segliņa]
UČENES PIEZĪMES UZ BURTNĪCAS MALĀM. Irēna Bērziņa
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!Irēna Bērziņa
UČENES PIEZĪMES UZ BURTNĪCAS MALĀM
romāns
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas" 2022
Manuprāt, mums katram kādreiz ir gribējies iebāzt degunu citu darīšanās, būt gudrākiem un visu zinošiem, iejaukties tur, kur nevajag, lai gan neviens pēc mūsu padoma neilgojas. Neremdināma savulaik ir bijusi vēlme ieskatīties pa atslēgas caurumu, atplēst citam adresētu vēstuli... Ne tagad, bet ļoti agros pusaudzes gados noteikti tā ir bijis, vismaz man – Signijai Mākonei.
Tagad jums katram, kas atver šo dienasgrāmatu, tāda iespēja tiek dota – pāršķirstīt un lasīt ierakstus tajā. Diendienā savā somiņā līdzi esmu nēsājusi parastu burtnīcu, kas allaž noderējusi kādas viedas atziņas vai domas pierakstīšanai, savu izjūtu un emociju izvirdumiem. Tās ir skaļi neizteiktas sajūtas un pārdzīvojumi, kas krājušies uz burtnīcas lappušu malām gada garumā. Daži ieraksti tapuši tagadnes formā, bet daži no tiem atstāstīti pagātnē, tie atšķiras arī apjoma ziņā – viens otrs tikai pāris teikumu garš, bet cits aizņem vairākas lappuses.
Manuprāt, katrs skolotājs varētu likt roku uz sirds un apgalvot, ka savulaik savā virzienā dzirdējis ne visai patīkami adresēto apzīmējumu – učene, učuks... Tā skolotāji dēvēti jau izsenis, un nav mūsu spēkos šo tradīciju lauzt. Arī manā virzienā tas ir izskanējis, taču priecājos, ka šāda nievājoša iesaukas birka man nav piekarināta ikdienā. Ar to sadzīvot būtu grūti, visticamāk, neiespējami.
Viss rakstītais reizē ir arī ļoti personisks, taču pēc būtības te nav nekā slēpjama. Tas ir viens gads no vasaras sākuma līdz nākamajam rudenim manā dzīvē. Tās ir atmiņas, prieks un sajūsma, arī izmisums un rūgti mirkļi, kurus man vajadzēja norakstīt nost no sirds, lai varētu dzīvot tālāk. Varbūt kādam lasītājam mana pieredze noderēs vai liks šo to pārdomāt un pieņemt izšķirošu lēmumu kādā svarīgā savas dzīves izvēlē. Turklāt, lasot šos ierakstus, sapratīsiet, cik ātri skrien laiks. Reizēm liekas – priekšā vesela mūžība, bet īstenībā – gads aizsteidzas kā viens mirklis. Tuvojoties pusmūžam, arvien biežāk domāju, ko labu un noderīgu savā dzīvē esmu paveikusi, kāpēc vienā vai otrā situācijā rīkojos tieši tā un ne citādāk, vai kādreiz esmu gājusi pret savu būtību un sirdsapziņu, vai prāts un sirds vienmēr bijuši līdzsvarā... Cilvēkam jāpaspēj sev atvēlētajā laikā gan labus darbus darīt, gan piedošanu palūgt, ja kādam nodarīts pāri vai sakrājies aizvainojums neļauj dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu. Laika straume kā smiltis slīd caur pirkstiem...
JELGAVAS PASAKAS. Signe Lūsiņa
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autori Signi Lūsiņu ar grāmatas "Jelgavas pasakas" klajā nākšanu!
Signi Lūsiņu ar grāmatas "Jelgavas pasakas" klajā nākšanu! Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
Mēs varam mīlēt tikai to, ko pazīstam. Tāpēc, lai teiktu: “Es mīlu savu pilsētu!”, vispirms tā jāiepazīst – jāizzina vēsture, kultūra, ievērojamu pilsētnieku dzīvesstāsti un devums tautai. “Jelgavas pasakas” ļauj ieskatīties šīs skaistās un senās pilsētas dzīvē no cita skatu punkta un mudina jaunākā vecuma lasītāju pētīt dziļāk gan vēsturiskos notikumus, gan izcilo cilvēku mūža gājumu.
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
MĒNESS ZAGLE. Ina Anševica
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Inu Anševicu ar autorgrāmatas 📙 "Mēness zagle" klajā nākšanu! 🌹
. . .
Pa taustiņiem baltiem un melniem
Mani pirksti šovakar slīd.
Dziesma rodas no uguns un pelniem,
Apaļš mēness pie debesīm spīd.
Soļi atskan un klusums ir zālē,
Balli muzikants spēlēt kad beidz.
Norimst balsis un dejas zālē,
Muzikants uz mājām kad steidz.
Atskan klusi ģitāras stīgas,
Dziesmu vārdi prātu man jauc,
Ilgas lido kā bezdelīgas,
Sirds mana (atkal) uzspēlēt sauc.
Soļi atskan kā akordi tālē,
Balli muzikants spēlēt kad beidz.
Norimst balsis un dejas zālē,
Muzikants uz mājām kad steidz.
Tā pa dzīvi – ar mūziku sirdī,
Tā es klīstu pa pasauli viens.
Rudens vēji man ģitāru spēlē,
Naktis manas, un vārdi tās sien.
/I. Anševica/
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
CIK LIELS IR LAPSSPĀRNIS? Rūta Apse
19. nov. 2022,
Nav komentāru
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Rūtu Apsi ar savas pirmās grāmatas 📙 Cik liels ir Lapsspārnis? klajā nākšanu! 🌹
📚 Meklē grāmatu Jānis Roze, Globuss un Virja LK grāmatnīcās!
🔶 Ar Lapsspārni notiek kas savāds – viņa lielums mainās. Lapsspārnis kļūst te mazs, te atkal liels. Vai viņš būtu kaut ko dīvainu apēdis? Lasi, skaties un uzzini, kāpēc tādas pārvērtības.
Stāsts, kas, iespējams, liks aizdomāties, vai tik neparastais Lapsspārnis nav viens no mums. Ilustrācijas stāstā ir nozīmīga vēstījuma daļa.
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
KAD LŪZIS GUMIJKOKS / Egīls Skudra
26. okt. 2022,
Nav komentāru
JAUNUMS! 
Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!
Egīls Skudra, teksts: 1994. – 2013. g.
KAD LŪZIS GUMIJKOKS
Atmiņu stāsts
izdevējs "Ezerrozes grāmatas"
Saglabāts autora individuālais rakstības stils.
Fragments no ievada:
Savam apvienotajam atmiņstāstam par nosaukumu esmu izvēlējies metafōrisku asociāciju no tolaik ļoti populārās britu dejas Lambetvoks vārdu pārfrāzējuma. Kopš ieviests rādiō, katru laikmetu iekrāso kādas noteiktas bieži atskaņotas melōdijas. Trīsdesmito gadu beigās vai katru dienu tika spēlēts Tev mūžam dzīvot, Latvija un Lambetvoks. Tāpat kā pēc krievu ienākšanas Internacionāle un Suļikō. Pēdējā it kā tāpēc, ka bijusi Staļina mīļākā gruzīnu dziesma.
Sākotnēji savas atmiņas uzrakstīju dažādos laikos divās atsevišķās daļās, kuras tagad apvienoju. Atmiņstāsta pirmajā daļā Ar bērna acīm, vīra prātu esmu pārstrādājis savas ne gluži pilnīgi saglabājušās atmiņas, kuras uzrakstīju no 1946. līdz 1948. gadam attiecīgi 13 līdz 15 gadu vecumā. Toreiz pierakstītās svaigās atmiņas deva man iespēju tagad tālajā atskatā veidot visai sīku notikumu secības atainojumu. Tikai šodien man vairs nebija pieņemams mans toreizējais notikumu vērtējums, kas patiesībā bija izmisušo sieviešu emōciju un patētikas bērnišķīgs atdarinājums. Dažādi patētiski mīti tiek tiražēti arī vēl šodien. Tā piemēram, ļoti godājamās Dzintras Gekas audiōvizuālajā intervijā kāds pusmūža vīrs, kurš izvešanas brīdī bijis zīdainis, izjusti stāsta, ka mātes savus mazos bērnus metušas laukā pa vagonu logiem un arī viņu pašu māte gribējusi izmest... Nu padomājiet, kā gan iespējams izmest bērnu pa aizrestotu logu, nesagriežot to sīkos gabaliņos?!
Šādi reductio ad absurdum met aizdomas arī uz visu citu atmiņu patiesumu. Tāpēc esmu centies visu pasniegt pēc iespējas objektīvi. Bet savas zēnībā rakstītās burtnīcas kā oriģinālus atdevu saglabāšanā Okupācijas muzejā.
PĒCVĀRDS
Ilgāku laiku nevarēju izšķirties atlikt citus darbus un ķerties pie šī atmiņstāsta. Taču, kad deviņdesmito gadu vidū sākās ažiotāža ap Saeimas “piecīšiem”, izlēmu kaut ko darīt, lai vērstos pret kādu spēku izraisīto masu psihōzi. Caur vienu “Dienas” žurnālisti, kurai bija arī ciešāki sakari ar Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju, divas nedēļas pirms Georga Andrējeva publiskā paziņojuma sniedzu īsu ziņojumu par sevi un uzzināju, ka bēdīgi slavenajos “čekas maisos” mans vārds nefigurē. Toties tur bija citi aktīvi mūsu sabiedrības locekļi, no kuriem daudzi devuši lielu ieguldījumu latviešu tautas Trešajā atmodā. Nezinu, kāpēc viņi nevar sadūšoties sākt par šo padomju pagātnes sabiedrisko parādību atklāti stāstīt. Cilvēka psiholōģija ir sarežģīta. Varbūt tās ir bailes, bet varbūt arī vienkārši uzņēmības trūkums, jo īsa, statistiska rakstura atzīšanās nekādu lielāku izpratni par šo parādību sabiedrībā neienesīs. Atspoguļojums jāsniedz plašs un vispusīgs, arī mākslinieciski iedarbīgs, bet tas prasa laiku. Arī es veltīju laiku šī stāsta uzrakstīšanai, saņēmis no minētās žurnālistes apsolījumu to publicēt laikrakstā “Diena”. Kad darbu biju uzrakstījis, žurnāliste vairs laikrakstā nestrādāja, bet laikraksts no publicēšanas atteicās. Arī “Neatkarīgā Rīta Avīze” atteicās publicēt visu darbu, publicējot tikai pēcvārdu. Tāpat vēlāk publicēt visu darbu atteicās “Lauku Avīze”. Viena grāmatu izdevniecība bija gatava darbu publicēt par 2000 Ls. Cita izdevniecība uzņēmās darbu publicēt un pat to izrediģēja, bet, kad divu gadu laikā publikācija nenotika, es materiālu izņēmu.
Toreiz, kad gāju no “Dienas” izdevniecības gar Rādiō namu, nolēmu iegriezties tajā. A. Skalberga kungs uzņēmās izveidot rādiōraidījumu četrās daļās. Taču arī šis raidījums aptvēra tikai apraksta ceturto daļu, “pikantākās” vietas. Atmiņstāstu esmu devis visiem paziņām, kam vien nav bijis slinkums lasīt. Un, protams, kopš deviņdesmito gadu vidus, viens tā eksemplārs (vēl mašīnrakstā) glabājas Okupācijas muzejā.
Visu šo pagaro uzskaitījumu minu tāpēc, ka arvien laiku pa laikam kāds pieprasa publicēt “čekas maisu” saturu. Ko īsti šie ļaudis vēlas uzzināt? Uzzināt persōnas, uz kurām rādīt ar pirkstu? Tai sabiedrības daļai, kura specifiskajā kolaborācijā bija iesaistīta, nekā sensacionāla te nav, bet arī neiesaistītajai sabiedrības daļai diez vai ko var dot sausi statistiski dati. Kam patīk lasīt uzvārdu virknes, lai labāk dodas uz Lestenes memoriālu vai citiem brāļu kapiem. Pastudēt šo daudzo kritušo vārdus būs daudz patriōtiskāk nekā ķidāt tos, kas ir “maisos”. Sliktākajā gadījumā var palasīt telefōngrāmatu.