ESTERE - Signes Lūsiņas atsauksme
Šī grāmata mani nolika uz pauzes. Es pat kādu laiku nespēju pateikt - patika, nepatika...
Kad sāku lasīt, pirmā doma bija: "Kā var rakstīt tādus murgus?"
Atzīstu godīgi. Droši vien nebūšu vienīgā ar šādu pirmo iespaidu. Noliku uz galdiņa - lai stāv. Tomēr vienā vakarā paņēmu un vairs nespēju nolikt, līdz bija izlasīta.
Un ne jau saturs mani mudināja lasīt, ne ierastais jautājums "Kas notiks tālāk?". Nē, mani lasīt mudināja prāta un izjūtu sadursme. Ik pa brīdim šķita, ka prātā notiek maza eksplozija.
Ik lappuse lika uzšķērst pašai sevi. Ieraudzīt sevī iedomību, bailes, augstprātību. Reti, bet dažreiz cietsirdību. Ik lappuse nolika manu dzīvi plaukstā brīvai apskatei, un ne viss, ko redzēju, man patika.
Ik lappusē es ieraudzīju mūsu pasauli citām acīm. Cik trāpīgi uzrakstīts! Cik precīzi!
"Gruži vienmēr grib atgriezties. Galvenais- vismaz daļu saredzēt un aizslaucīt, kaut ar vairākām reizēm, lai tie nepielīp un nepaliek par telpas būtību." (153.lpp.)
Mēs esam piegružojuši pasauli ar negatīvām emocijām, mantām, niekiem, kuri rada lieku balastu mūsu dzīvei. Mēs esam piegružojuši savas dzīves ar nevajadzīgiem cilvēkiem, notikumiem pienākumiem.
"Monētas ir tādas pašas lietas kā pārējās, atšķirība- kā tās pielieto" (151.lpp.)
Dzīšanās pēc naudas, mantas bieži aizēno patiesās dzīves vērtības. Skolā strādājot, redzu, ka vecākiem vairs nav laika saviem bērniem, jo ir darbs, darbs, jāpelna nauda. Nav laika parunāties, samīļoties, tad nu skolēni nāk runāties ar skolotāju, nāk samīļoties.
"Zini, kas ir visdrausmīgākais? Iemīlēt savu darbu! Būt tikai un vienīgi savam darbam, iestāstīt, ka bez tevis nevar. Tad pazūd cilvēki un eksistē tikai darbs. Ilūzija par mīlestību pret darbu ir lamatas. Liekas, kādā mirklī veicu darbu ar mīlestību, tad darbu nosaucu par mīlestību. Es sajaucu lietu kārtību." (119.lpp.)
Arī man bieži liekas, ka esmu neaizstājama, eju uz darbu pat, ja slikti jūtos, esot uz slimības lapas, domāju par darbu, sazinos, jo kā nu bez manis?
Un, protams, kā tad bez mūsu bailēm! Bailēm būt nepieņemtam, nesaprastam, atstumtam...Šīs bailes bieži liek cilvēkam pārkāpt saviem principiem, jūtām, un darīt tā, kā pareizi šķiet citiem.
Es beidzot, savā vecumā, beidzot esmu tikusi vaļā no šīm bailēm, un man tiešām uzšķaudīt, ko par mani padomās, vai mani pieņems vai nepieņems. Es ļoti labi jūtos pati savā kompānijā, lai par visām varītēm meklētu sabiedrotos tur, kur mani varbūt nemaz negrib. Man nav baiļu pateikt "NĒ!", man nav baiļu izlaist kādu manuprāt nevajadzīgu sapulci, man nav baiļu pirmajā vietā likt savu ģimeni, savu personību un jā, savu lepnumu. Ja mani negrib, tad negrib.
"No tā visvairāk baidījos. Būt nesmuks, kāds arī esmu, būt nepieņemts, būt izstumts, būt nemīlēts." (120.lpp.)
Šī grāmata dod drosmi.
Kaut kādā ziņā Esteri varētu salīdzināt ar Alisi, kura nokļūst Aizspogulijā, vai ar Faustu, kas iziet visus elles lokus.
Grāmata, kura jāizlasa. Grāmata, kura iesper par smadzeņu rievām, pa pakaļu un liek domāt. Kura liek saskatīt. Liek diskutēt.
/Signe Lūsiņa/
PSIHONAUTI. Guntis Kalnietis
MANAS MELBURNAS MEITENES. Dainis Markovskis
KAD APKLUST PUTNU BALSIS. Gunita Freimane
PAAUDŽU IENAIDĀ III UN IV DAĻA
VĒZIS UZVEICAMS AR SULU KŪRI
BALTĀS TAKAS Ruta Bērziņa
"ESTERE" Zane Blumberga-Butkeviča

Valdis Voins. TERORISMA VĒSTURISKĀ PIEREDZE: MINHENE 1972

Dr. iur. Valda Voina jaunā grāmata “Terorisma vēsturiskā pieredze: Minhene 1972” veltīta notikumiem, kuri norisinājās piecdesmit gadu garumā – no teroristu uzbrukuma 1972. gada olimpiskajās spēlēs Minhenē līdz problēmu risinājumam un atceres pasākumiem 2022. gadā.
Autora iepriekšējie darbi “Terorisms. Mūsdienu problēma un tās risināšanas iespējas” (2020) un “Terorisms. Pretdarbības organizēšana starptautiskajā un nacionālajā līmenī” (2020) veltīti drošībai un terorisma draudu iespējamai novēršanai.
Izdevniecība "Ezerrozes grāmatas" 2023
CEĻOJUMS SEVĪ Artis Puriņš




NE TIKAI DZEJA
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Birutu Kāpostiņu ar dzejas grāmatas 📙 "Ne tikai vārdi" klajā nākšanu! 🌹
Laika
skrējienā apstājies mazliet,
Un tu
ieraudzīsi, kas tev blakus iet.
Kādam
pateiksi piedod, citam – paldies.
Sapratīsi,
kurš ir draugs, kurš – ienaidnieks.
Atskārtīsi,
ar kuru vēlies tālāk dzīvi siet.
Apstājies
vienkārši tāpat vien –
Tik
ļoti nesteidzies!
DESERTS / Laima Poga
PAZAUDĒTĀ CERĪBA/ Atstumtā uguns II daļa

ZAĶĒNS MIKS UN LAIMES ZVAIGZNE







INGUNA SEGLIŅA - ATRAST PAZAUDĒTO SEVI






UČENES PIEZĪMES UZ BURTNĪCAS MALĀM. Irēna Bērziņa

JELGAVAS PASAKAS. Signe Lūsiņa






Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
MĒNESS ZAGLE. Ina Anševica
Sirsnīgi sveicam autori 🖊 Inu Anševicu ar autorgrāmatas 📙 "Mēness zagle" klajā nākšanu! 🌹
. . .
Pa taustiņiem baltiem un melniem
Mani pirksti šovakar slīd.
Dziesma rodas no uguns un pelniem,
Apaļš mēness pie debesīm spīd.
Soļi atskan un klusums ir zālē,
Balli muzikants spēlēt kad beidz.
Norimst balsis un dejas zālē,
Muzikants uz mājām kad steidz.
Atskan klusi ģitāras stīgas,
Dziesmu vārdi prātu man jauc,
Ilgas lido kā bezdelīgas,
Sirds mana (atkal) uzspēlēt sauc.
Soļi atskan kā akordi tālē,
Balli muzikants spēlēt kad beidz.
Norimst balsis un dejas zālē,
Muzikants uz mājām kad steidz.
Tā pa dzīvi – ar mūziku sirdī,
Tā es klīstu pa pasauli viens.
Rudens vēji man ģitāru spēlē,
Naktis manas, un vārdi tās sien.
/I. Anševica/
Izdevējs: "Ezerrozes grāmatas"
CIK LIELS IR LAPSSPĀRNIS? Rūta Apse
KAD LŪZIS GUMIJKOKS / Egīls Skudra

JAUNUMS! Meklē grāmatu Latvijas lielākajās grāmatnīcās!