- MAZĀ BODĪTE
ATSTUMTĀ UGUNS I romāns
Ja jums kādreiz gadās pazaudēt sevi, tikai neaizmirstiet atkal atrast! Ļoti gribas nekļūdīties un saprast, kas tu esi, nepazaudējot savu iekšējo gaismu. Visi mēs ierodamies šajā pasaulē kaili un nevarīgi, mēs visi bijām praktiski vienādi. Sabiedrība, vecāki un ģenētika izveidoja mūs tādus, kādi esam tagad. Mēs neesam ideāli, bet mēs katrs esam unikāli un vienreizēji. Mums katram dzīvē ir bijuši tādi brīži, kad licies – esam pazaudējuši saikni ar sevi, patieso un īsto. Mēs tik aktīvi uzņemam sevī visu apkārt notiekošo, ka pavisam aizmirstam par sevi, savām vēlmēm, vajadzībām un domām. Tikai atrodot sevi īsto, mēs kļūstam par nobriedušām personībām. Reizēm ir jāiekrīt dziļā bedrē, lai, rāpjoties no tās ārā, mēs varētu pārdomāt un saprast daudzas sev svarīgas lietas, spētu noteikt savas prioritātes. Visā tajā rāpšanās procesā galvenais ir sadzirdēt savu iekšējo balsi, neļaut tai apklust, klausīties sevī un sadzirdēt!