NEVIENU VAIRS NEINTERESĒ jeb DEGA LUPATAS, UN BIJA SMIEKLI

Arnis Terzens (1961) uzskatīts par vienu no savdabīgākajiem jaunlaiku latviešu rakstniekiem, izteiktu savrupā ceļa gājēju. Kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem autors vairākiem romāniem, stāstu un dzejoļu krājumiem, publicistiskas un monogrāfiskas ievirzes grāmatām. Viņa raksturīgais rokraksts un vēstījuma stils joprojām saglabājis savas iezīmes – neizbēgami ass sociālais konteksts, medicīniski skarbs galveno varoņu rīcības, pārdomu un jūtu atkailinājums, ironijas un drāmas nenovēršamā līdzāspastāvēšana ikvienā cilvēka dzīves solī.

Šajā stāstu krājumā klāt vēl nākusi arī labsirdīgas mistikas deva, izpaužoties gan 1. Pasaules kara notikumu atspulgos Vidzemes ainavās un cilvēku dzīvēs, gan fantasmagoriskajās sapņu dēkās kopā ar dažiem baisākajiem 20. gadsimta diktatoriem. Stāsts ir par to, ka cilvēki dzīvoja un nomira arī pagājušajā gadsimtā, un tur viņiem dažādi klājās. Mazliet neierasts, latviešu literatūrā iepriekš vēl neaplūkots ir aspekts saistībā ar to obligāto dienestu padomju armijā, ko nācās piedzīvot augstskolu studentiem, kurus piespiedu kārtā padarīja par rezerves virsniekiem. Arī tā vairākām latviešu paaudzēm bija vesela citādā pasaule, vienlaikus pilna pārsteidzošas bezjēdzības, neizdzēšama rūgtuma un tostarp arī rēcīga uzjautrinājuma. To gluži noteikti vajadzētu lasīt gan zēniem, gan meitenēm.

Autors: Arnis Terzens

lpp. 224